INFORMĀCIJA PAR BĒRNU ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANU
Bērnam neatkarīgi no viņa valstiskās piederības, izceļojot no Latvijas un šķērsojot iekšējo robežu, t.i. ceļojot uz Šengenas līguma dalībvalstīm, obligāti līdzi ir jābūt derīgam ceļošanas dokumentam – pasei vai pilsoņa identifikācijas kartei.
Augstāk minētais neizslēdz to, ka, ja Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot savas kompetences ietvaros personu pārbaudes valsts teritorijā (t.sk. lidostas teritorijā), rodas aizdomas par bērna pretlikumīgu izvešanu no valsts, personai, kas pavada bērnu, var tikt pieprasīts uzradīt dokumentus vai sniegt informāciju, kas apliecina bērna saikni ar pavadošo personu vai to, ka bērns netiek izvests no valsts pret savu gribu vai viņa vecāku vai aizbildņu gribu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja bērns ceļo viens pats.
!!!Ņemot vērā iespējamo pārbaudi, iesakām vienmēr ņemt līdzi bērna dzimšanas apliecību, pilnvaru vai jebkuru citu dokumentu, kas atļauj bērnam izceļot konkrētās personas pavadībā, vai notariāli apliecinātu atļauju bērnam ceļot patstāvīgi.
Kārtību, kādā bērni šķērso Latvijas ārējo robežu, t.i., ceļojot uz valstīm, kas nav Šengenas līguma dalībvalstis, piemēram, Ēģipti, Turciju, Taizemi, regulē 2010.gada 03.augusta LR Ministru Kabineta noteikumi Nr. 721.
Terminu skaidrojums:
• Bērns ar Latvijas valsts piederību - bērns, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā.
• LR iekšējā robeža - Latvijas Republikas valsts robeža ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Vēl par iekšējās robežas šķērsošanu uzskatāmi lidojumi un braucieni uz Šengenas līguma dalībvalstīm: Čehiju, Maltu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju, Slovākiju, Austriju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Islandi, Luksemburgu, Nīderlandi, Norvēģiju, Portugāli, Somiju, Spāniju, Šveici, Vāciju, Zviedriju. Pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas līgumam, lidojumi un braucieni uz šīm valstīm arī tiks uzskatīti par iekšējās robežas šķērsošanu.
• LR ārējā robeža - Latvijas Republikas valsts robeža ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Vēl par ārējās robežas šķērsošanu uzskatāmi lidojumi un braucieni uz trešajām valstīm, tas ir uz valstīm, kuras NAV Šengenas līguma dalībvalstis (piemēram - lidojumi uz ASV, Īriju, Lielbritāniju u.c.). Latvijas Republikas ārējo robežu var šķērsot robežšķērsošanas vietās, kur notiek robežpārbaude (pasu kontrole), saskaņā ar Ministru kabineta 27.07.2010 noteikumiem Nr.704 „Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm".
Visiem bērniem (personām līdz 18.gadu vecumam) neatkarīgi no viņu valstiskās piederības, šķērsojot ārējo un iekšējo robežu ieceļojot Latvijā vai izceļojot no tās, obligāti līdzi ir jābūt derīgam ceļošanas dokumentam - pasei.
Bērnam, kurš ir ārzemnieks, papildus pasei ir jābūt dokumentiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (EK) Nr.562/2006 (2006. gada 15.marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 5.panta 1.punktā (t.i. vīza, ja tāda ir nepieciešama, vai uzturēšanās atļauja, dokuments, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi), kā arī pietiekamiem iztikas līdzekļiem plānotajam uzturēšanās laikam un atgriešanai izcelsmes valstī.
Augstāk minētais neizslēdz to, ka, ja Valsts robežsardzes amatpersonām, veicot savas kompetences ietvaros personu pārbaudes valsts teritorijā (t.sk. lidostas teritorijā), rodas aizdomas par bērna pretlikumīgu izvešanu no valsts, personai, kas pavada bērnu, var tikt pieprasīts uzradīt dokumentus vai sniegt informāciju, kas apliecina bērna saikni ar pavadošo personu vai to, ka bērns netiek izvests no valsts pret savu gribu vai viņa vecāku vai aizbildņu gribu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja bērns ceļo viens pats.
Turpmākā informācija attiecās uz bērniem ar Latvijas valsts piederību, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu.
Turpmāk šajā tekstā "ES piederīgais" ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.
Ceļojot uz Turciju, Horvātiju, Ēģipti, Bulgāriju, Kipru, Rumāniju, Īriju, Lielbritāniju un citām ne Šengenas zonas valstīm, bērnam jāuzrāda zemāk norādītie ceļošanai nepieciešamie dokumenti.
• ja bērns izceļo no valsts patstāvīgi, uzrāda savu pasi un vismaz viena vecāka (ES piederīgā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts;
• ja bērns izceļo no valsts pilnvarotas personas pavadībā, uzrāda savu pasi un vismaz viena vecāka (ES piederīgā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā;
• ja bērns, par kuru nodibināta aizbildnība, izceļo no valsts aizbildņa pavadībā, uzrāda savu pasi un bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecinātu kopiju;
• ja bērnam neviens vecāks nav ES piederīgais, bērns, izceļojot no valsts patstāvīgi, uzrāda savu pasi un notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts;
• ja bērnam neviens vecāks nav ES piederīgais, izceļojot no valsts pilnvarotās personas pavadībā, uzrāda savu pasi un notariāli apliecinātu vismaz viena vecāka pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā;
• ja bērns izceļo no valsts vecāka (ES piederīgā) pavadībā, uzrāda savu pasi un tā vecāka ceļošanas dokumentu ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu, kurš pavada bērnu. Ja bērnu pavadošā vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu, uzrāda savu pasi un bērna dzimšanas apliecību vai tās notariāli apliecinātu kopiju;
• ja bērns izceļo no valsts tā vecāka pavadībā, kurš nav ES piederīgais, uzrāda savu pasi, vecāka (kurš pavada bērnu) ceļošanas dokumentu ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu (bērna dzimšanas apliecību vai tās notariāli apliecinātai kopiju, ja bērnu pavadošā vecāka ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu), notariāli apliecinātu otra vecāka (ES piederīgā) pilnvaru bērna izceļošanai no valsts. Šī pilnvara nav nepieciešama, ja:
- otrs vecāks (ES piederīgais) nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu un bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts;
- neviens no vecākiem nav ES piederīgais;
- ja bērna vecāks, kurš nav ES piederīgais, viens īsteno aizgādību pār šo bērnu (šajā gadījumā noteikumos ir atsevišķi noteikts - kādiem papildus dokumentiem jābūt līdzi);
• Bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns un kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, var izceļot no valsts:
- patstāvīgi, uzrādot savu pasi un lēmumu par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts;
- pilnvarotās personas pavadībā, uzrādot savu pasi un lēmumu par atļauju bērnam izceļot no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.
Lēmumu par atļauju bērnam patstāvīgi vai pilnvarotās personas pavadībā izceļot no valsts pieņem bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei.
Papildus informācijas saņemšanai vai neskaidrību gadījumā lūdzam vērsties LR Valsts robežsardzē: Rūdolfa iela 5, Rīgā, LV 1012 vai pa informatīvo tālruni valsts robežas šķērsošanas jautājumos 67075616, www.rs.gov.lv
