Šrilanka

Šrilanka – viena no vecākajām valstīm, kas visai pasaulei bija pazīstama ar nosaukumu Ceilona. Salas lepnums – plašās tējas plantācijas un bezgalīgie rīsu lauki. Vietējo iedzīvotāju senās tradīcijas un tajā pašā laikā ticības brīvība, daudzās svētās relikvijas un tempļi (galvenokārt budistu) piesaista šeit daudz svētceļnieku. Tūristi brauc uz Šrilanku, lai ieraudzītu pasakainu pasauli, pilnu eksotikas, baudīt dabu un izpeldēties Indijas okeāna siltajos ūdeņos.
Rietumu un dienvidu piekrasti vislabāk apmeklēt no decembra līdz martam, taču austrumu piekrastē labvēlīgi apstākļi novērojami no maija līdz septembrim.
Valsts vidienē var apskatīt lielu skaitu tempļu, piļu un klosteru. Ir 5 objekti, kuri iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā: 
seno galvaspilsētu Anuradapūru, kurā var apskatīt Budas reliģijas relikvijas. Klinšainais kalns Mihintale ir svētvieta un tiek uzskatīts par Šrilankas budisma galveno centru. Pilsētā Galle ir nozīmīga ar viduslaiku ostas nocietinājumiem, baznīcām un vecām mošejām. Pilsētā Kandi tiek glabātas svarīgas budisma relikvijas. Interesants ceļojums ir pilnmēness laikā jūlijā un augustā, kad svētceļotāju svētku Esala Perahera laikā pilsētā Kandi ierauga uguņojošus svētceļniekus, kurus velk ziloņi.

Stāvoklis: Šrilanka atrodas Āzijas dienvidos, uz salas Indijas okeānā, uz dienvidiem no Indijas
Reliģija: 69% Buddhist, 15% Hindu, 8% Muslim, 8% Christian

Naudas vienība: Šrilankas rūpija

Cenas: Šrilanka pieder pie lētām tūristu valstīm, turklāt cenas kūrortu zonās mainās atkarībā no sezonas. Bodītēs un privātajos veikalos var tirgoties, turklāt cenu ir iespējams nokaulēt pat trīskārtīgi

Platība: 66 000 km2

Iedzīvotāju skaits: 19,9 milj.

Valsts iekārta: Prezidentāla republika

Galvaspilsēta: Kolombo

Lielākās pilsētas: Negombo, Kotte, Batticaloa, Hambantota

Oficiālā valoda: singāļu; tamilu. Angļu valodu pārzin aptuveni 15% iedzīvotāju.

Klimats: Šrilankas Z-daļa atrodas subekvatoriālajā, bet D-daļa ekvatoriālajā klimata joslā. Tā ir tipiska tropu valsts ar noteiktu lietus un sauso periodu. Musonu ietekmē no maija līdz augustam lietus sezona ir valsts dienvidos, rietumos un centrālajā daļā, savukārt no oktobra līdz janvārim lietus sezona ir valsts ziemeļu un austrumu daļā.
Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir + 35°C, bet janvārī + 22°C. Piekrastes rajonos vienmēr ir siltāks nekā centrālajā daļā un kalnu rajonos.

Laika starpība: + 6 stundas

Transports: Vienīgais veids kā nokļūt Šrilankā ir – ar aviotransportu. Ceļošanai pa valsti jāizmanto vilcieni vai autobusi, var pārvietoties arī ar motocikliem vai īrētām automašīnām.

Nacionālā virtuve: Galvenokārt pārtikā tiek lietoti rīsi un karijs. Vienkāršākais šrilankiešu ēdiens ir vārīti rīsi ar dārzeņiem un kariju. Reizēm tam tiek pievienotas arī citas sastāvdaļas, lai dažādotu to, visbiežāk vistas gaļu vai zivis, retāk liellopu vai jēra gaļu. Citi nacionālie ēdieni – mullung (speciālu zaļumu sautējums ar daudz garšvielām), sambol (rīvētu kokosriekstu, čilli un garšvielu kokteilis), hoppers (plānas pankūkas ar kraukšķīgām maliņām un mīkstu vidu, parasti tiek pasniegtas ar kokosriekstu sīrupu). Saviesīgos pasākumos neiztrūkstošs ir nacionālais deserts Kiribath – rīsu pīrāgs ar kokosriekstu pienu un wattalappam – malajiešu tradicionālais deserts, kaut kas līdzīgs olu pudiņam. Brokastīs Šrilankā bieži pasniedz curd – jogurtu, kas pagatavots no bifeļmātes piena. Uzturā daudz tiek patērēti augļi – mango, papaijas, banāni, u.c.

Veselība: jāuzmanās, lietojot uzturā nemazgātus vai termiski neapstrādātus produktus. Iespējams risks inficēties ar holēru vai hepatītu, kā arī ar malāriju, tāpēc ieteicams pirms došanās ceļā konsultēties ar ārstu par vakcināciju.