Kanāriju salas

Kanāriju salas – tās ir mūžīgā pavasara salas, kurās laiks nemēdz būt slikts un lietains, tveicīgi karsts vai dzeloši salts.  
 
Platība. Spānijas platība – 504 782 km2. Kanāriju salu kopējā platība – 7447 km2. Tenerifes salas platība – 2034 km2, Grankanārijas salas platība – 1560 km2.
 
Galvaspilsēta. Spānijas galvaspilsēta – Madride (3,5 milj. iedzīvotāju, 2005. g.). Kanāriju salu galvaspilsētas – Santakrusa de Tenerife (221,5 tūkst. iedzīvotāju, 2005. g.) un Laspalmasa (377,6 tūkst. iedzīvotāju, 2005. g.). Kanāriju salu galvaspilsēta, kā arī valdības darba vieta, mainās ik pēc četriem gadiem. Katrai salai ir pašai sava galvaspilsēta. Tenerifes salas galvaspilsēta ir Santakrusa de Tenerife, Grankanārijas salas galvaspilsēta – Laspalmasa.
 
Ģeogrāfija. Spānija ir valsts Eiropas dienvidrietumos, tā aizņem 5/6 no Pireneju pussalas platības. Ziemeļaustrumos paralēli Pireneju kalnienei valsts robežojas ar Franciju un Andoru, dienvidos – ar Gibraltāru, rietumos – ar Portugāli. Ziemeļos un dienvidos Spāniju apskalo Atlantijas okeāns, bet dienvidaustrumos – Vidusjūras ūdeņi. Spānija dalās 17 autonomos apgabalos, kuros ir arī Baleāru un Pitiūzu salas Dienvidjūrā un Kanāriju salas Atlantijas okeānā.
 
Kanāriju arhipelāgu, Spānijas Karalistes autonomo apgabalu, veido septiņas lielas un sešas mazas vulkāniskas izcelsmes salas, kas atrodas Atlantijas okeānā. Tas ir vistālākais jaunās Eiropas punkts – no Āfrikas kontinenta rietumu piekrastes to šķir 108 km, bet no Pireneju pussalas – aptuveni 1500 km. Lielākās salas: Tenerife, Fuerteventura, Grankanārija, Lansarote, Palma, Gomera, Jerro. Divās provincēs iedalītas salas, kas atšķiras ne tikai ar ainavu un klimatu: rietumu province (galvaspilsēta – Santakrusa de Tenerife) un austrumu province (galvaspilsēta – Laspalmasa). Augstākā vieta – Teide virsotne (3718 m) atrodas Tenerifes salā.  
 
Iedzīvotāji.Spānijas iedzīvotāju skaits – 40,4 milj. (2006. g.). Kanāriju salās dzīvo 1,995 milj., Tenerifē – 853 tūkst., Grankanārijā – 807 tūkst. cilvēku (2006. g.). Kanāriju salu iedzīvotāji veido gandrīz 5% no visiem Spānijas iedzīvotājiem. Apmēram 80% iedzīvotāju ir spāņi, pārējo daļu veido katalonieši, galisieši un baski. Valstī dzīvo arī portugāļi un čigāni, no kuriem lielākā daļa mīt Andalūzijā.
 
Valoda. Oficiālā valoda visā Spānijas teritorijā ir spāņu valoda. Tomēr dažos reģionos runā dialektos: Galisijā (netālu no Portugāles) – galisiešu, Basku zemē un Navarras provincē – basku; Katalonijā, Valensijā un Baleārās – kataloniešu. Kūrortos populāra ir angļu un vācu valoda.
 
Reliģija. Dominējošā ir katoļticība (apmēram 76% iedzīvotāju ir Romas katoļticīgie). Diezgan liels skaits (19%) nesaista sevi ne ar kādu reliģiju. Pārējie ir pareizticīgie, protestanti, musulmaņi, jūdaisti, pastāv arī bahajiešu reliģiskā kopiena.

Klimats. Kanāriju salām ir sev raksturīgs klimats, pateicoties gan to ģeogrāfiskajam izvietojumam Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, gan specifiskajiem vējiem, kas nodrošina unikālu klimatu, gan arī dažādiem ģeogrāfiskiem apstākļiem- kalnainākajās salās( Tenerife, La Palma un Gran Canaria) vairāk līst, turpretim līdzenākajām ( Fuerteventura un Lanzarote) nokrišņu daudzums ir mazāks. Tieši kalniem ir lielāks iespaids uz nokrišņu daudzumu, nevis Āfrikas kontinenta tuvumam, kā tas bieži vien tiek apgalvots.
 Visi klimatiskie indikatori, kas balstīti uz cilvēka sajūtām- temperatūra, gaisa mitrums un vēja ātrums ir novērojami tādā kombinācijā, kas pierāda, ka šeit ir vislabākie nosacījumi mūžīgā pavasara klimatam visa gada garumā.
Gaisa temperatūras atšķirības dažādos gadalaikos ir īpaši manāmas : 6 grādi pēc Celsija vai 42.8 pēc Fārenheita starp aukstāko un siltāko mēnesi. Augustā 90% dienu novērojams īpaši labs laiks, kamēr janvārī- tikai 50%, un tām raksturīga mērena temperatūra( 18-24 grādi pēc Celsija), tīrs, svaigs gaiss, diezgan augsts gaisa mitrums(80%) un daļēji mākoņains laiks, mākoņiem skarot kalnu galotnes. Mazāk mīlīgas dienas, kurām raksturīgs vējš, kas nāk no Āfrikas dienvidiem sastāda tikai 7% (26 dienas) no kopējā gada dienu skaita. Tajā pat laikā salas kalnainā virsma ietekmē temperatūras izmaiņas atkarībā no kalnu augstuma, līdz ar to reizēm to virsotnēs ir novērojams sniegs.

Tā sauktais Kanāriju salu straume nodrošina mērenu klimatu. Tā nodrošina ūdens virsmas temperatūru zemāku nekā šajos platuma grādos parasti. Vidējā ūdens temperatūra vasarā ir 22 un ziemā- 19 grādi pēc Celsija.
Pateicoties to brīnišķīgajam pavasarim ar vidējo temperatūru 18 grādi pēc Celsija un lieliskajām vasarām, kurās temperatūra ir ap 22 grādiem, šo brīnišķīgo salu klimats ir nepārspējams un nepārtrauktu labsajūtu nodrošinošs.

Virtuve.Kanāriju salu virtuve ietver sevī daudz ēdienu, kas pagatavoti un piekrastē ķertām zivīm. Zivis tiek pasniegtas kopā ar slavenajam papas arrugadas, sālsūdenī vārītiem kartupeļiem un karsto mērci, sauktu par mojo. Tradicionālie ēdieni ir ūdenskreses sautējums, populārais sancocho canario, kas taisīts no sālītas zivs un mojo, trusis salmorejo, mērce, kas veidota no ūdens, etiķa, olīveļļas, sāls un pipariem, saldais melnais pudiņš u.c. Banāni un tomāti, kas ir galvenais salas labklājības nodrošinātājs, arī ieņem nozīmīgu vietu salu virtuvē, tāpat kā avokado, bumbieri un papaijās auglis, tāpat kā gofio- apdedzinātu kviešu maisījums, kukurūzas vai miežiem, kas tiek lietots kopā ar dažādiem salu ēdieniem maizes vietā. Saldumu vidū sevišķi lieliski ir tirijalas, bienmesabes, frangollo, bizochos lustrados, turrones de melaza vai gofio un biskvīti. El Hierro salai raksturīgas quesadillas, La Palma salai- rapaduras un marquesotes. Starp salās ražotajiem dzērieniem iecienīti ir rums, medus rums, malvāziju vīns un Tacoronte sarkanvīni.

Iepirkšanās.Kanāriju salas ir iepirkšanās paradīze, jo šeit neeksistē muitas robežas, kas bieži vien mēdz sabojāt noskaņojumu. Iepirkšanās šeit sniedz tik daudz prieka kā nekur citur. Pat tax-free veikali lidostās cenu ziņā nespēj sacensties ar Kanāriju salu cenām. Liķieri, tabaka, foto un kinokameras, magnetofoni, radioaparāti, pulksteņi- viss ir krietni lētāks nekā valstīs, no kurienes šīs preces nāk. No Nigērijas krokodilādas līdz pat no Gangas krastiem nākuša ziloņkaula vai ķīnas zīdam- šeit var atrast pašus retākos, neparastākos objektus.
 

Tenerife ir lielākā no Kanāriju salām (2034 km2), seno vietējo iedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīmē: 5„Sniega kalns”. Šāds salas nosaukums cēlies no Teides vulkāna sniegotās virsotnes, kas paceļas 3718 metru augstumā virs jūras līmeņa. Tas ir augstākais punkts visā Atlantijas okeānā. Salas reljefs ir ļoti dažāds. Ziemeļu piekraste ir klinšaina, krasti - augsti un stāvi, šajā daļā ir mitrāks un siltāks klimats. Dienvidu piekrastes ir seklas, lēzenas pludmales mijas ar klinšainām kraujām. Salas iekšienē plešas kalni, banānu plantācijas, vīnogulāji un olīvu koki. Vēsos ziemeļu vējus aiztur augstie kalni, tāpēc dienvidu daļā ir siltāks un saulaināks laiks – tikai daži desmiti kilometru, bet šķiet kā jau pavisam cita zeme. Uz salas ir mūžīgais pavasaris. Salā ir iespējams atrast gandrīz visu pasaules klimata zonu augu valsti. Te lieliski ir ieaugušies savulaik no Meksikas ievestie kaktusi, ir daudz palmu, agavju, kaučuka koku un oleandru.

Salas galvaspilsēta ir Santa Krusa, kas atrodas salas dienvidaustrumos un ir izvietojusies no jūras augšupejošajās kalnu nogāzēs, kas ļoti līdzinās amfiteātrim. Tieši šajā pilsētā februārī notiek lielākie karnevāla gājieni visā Tenerifē. Visā salā notiekošais karnevāls ir otrs lielākais pēc Brazīlijas Riodeženeiro karnevāla. Savos pasaules ceļojumos Tenerifē ir pabijuši daudzi slaveni ceļotāji. XVI gs. te piestājuši Magelāna kuģi, XVIII gs. te izkāpis Džeimss Kuks, XIX gs. – Čārlzs Darvins.

Kā populārāko sporta veidu var uzsvērt sērfošanu. Daudzviet ir lieliski apstākļi burāšanai un lēkāšanai pa viļniem. Viļņi šeit sasniedz līdz 3m augstumu. Pludmalēs ir sastopamas gan gaišās, gan melnās - vulkāniskās izcelsmes smiltis. Vietās, kur no vulkāniskajām smiltīm slienas klinšu un sastingušās lavas gabali, jutīsieties tā, it kā staigātu pa Mēnes virsmu.

Playa de las Americas.Ir lielākais un nozīmīgākais Tenerifes kūrorts, kas atrodas salas dienvidu daļā. Tajā vienmēr spīd saule un ir labs laiks. Viesnīcas kūrortā ir celtas samērā nesen, tāpēc tās ir ļoti mūsdienīgas un modernas. To izvēle ir plaša – no visai pieticīgām līdz greznām, ekstra klases pieczvaigžņu viesnīcām.

Kūrorts pirms 20 gadiem tika uzcelts speciāli salas viesiem. Vietējie iedzīvotāji te praktiski nemaz nedzīvo, apkalpojošais personāls uz šejieni ierodas no visas salas. Tā kā kūrorts tika veidots akmeņainā piekrastē, smiltis te tika vestas pat no Sahāras tuksneša vai smeltas no okeāna dibena. Uz salas ir labi attīstīta tūrisma infrastruktūra, ar plašām izklaides iespējām. Tūristus šeit aicina daudzie kazino, tirdzniecības centri, restorāni, bāri un nakts klubi.

Gar pludmali visā garumā stiepjas gājēju promenāde, uz kuras atrodas restorāni, bāri un daudz dažādi veikali, kuri strādā līdz pat rītam.

Gran Kanārija ir gandrīz apaļas formas , aizņem platību 1532 kv.km. Tā atrodās Kanāru arhipelāga dienvidu daļā. Salas galvaspilsēta - Las Palmas. Neierasta iezīme tādai mazai teritorijai – negaidīta dabas zonu maiņa: no augstiem kalniem , apaugušu ar mežu, sniegotām virsotnēm, līdz saulainām , zelta spīgoļošām smilšu pludmalēm. Gran Kanāriju divās daļās sadala kalnu grēda El Cumbre.Pati augstakā kalnu virsotne Pico de Las Nieves ( 1950 m) no vienas puses aiztur Saharas vējus , pateicoties tam , dienvidu daļā klimats sauss, temperatūra augstāka , bet ūdens temperatūru ietekmē okeāna Golfa straumes tuvums, no otras – aiztur lietus mākoņus. Tapēc ziemeļos – krāšņa augu valsts, bet aukstāks un mitrāks, šeit atrodās Las Palmas lidosta. Brīnišķīgi krasti stiepjas 236 km garumā , bet dienvidos atrodas slavenās Maspalomas kāpas un zeltu atspīdošās smiltis Pleja del Ingles. Uz salas atrodās brīnišķīga pludmale Las Kanteras 3 km garumā , kurā pateicoties zemūdens rifiem nekad nemēdz būt stipra jūras viļņosanās. Unikālie dabas apstākļi , attīstītais viesnīcu tīkls un daudzveidīgās izklaides iespējas , piesaista tūristus uz Gran Kanārija salu , kas pārvērtusies par vienu no pasaules tūrisma centriem. Gran Kanārija – trešā lielākā Kanāriju arhipelāga sala. Salas nosaukums izsauc daudzus jautājumus : ja tā ir trešā , tad kapēc Gran ( angliski Grand – liels ) , tad Kanārija ,tad kur kanārij putniņi? Atbildi mēs atradīsim konkvistadoru laikmetā , cilvēces zelta bērnības pasakās. Kanar nosaukums rodas no latīņu vārda kanis – suns. Vēlāk spāņu konkvistadori nosauca salu par Gran Kanarija – “ lielo kanāriešu sala “. Viņi paši bija īsa auguma , bet iezemieši – īsti giganti. Kas attiecās uz suņiem , viņi kā arī iezemieši – guanči , bija milzīgi.Dīvainie ļaudis – guanči izaudzēja sevišķu suņu sugu , no kuriem vēlāk radās mastifi. Dzīvnieki saglabājās , bet guanči izzuda ( tiek pieņemts , ka konkvistadori viņus iznīcinaja). Taču tos , kas atbrauc uz Gran Kanārija zelta pludmalēm , maz interesē guanči liktenis.Viņus vairāk piesaista brīnišķīgais laiks un pasakainā daba.Subtropu klimats pieļauj tikai divus gadalaikus – vasaru un ziemu. Ziema ilgst no novembra līdz martam un ar neko neatgadina īsto ziemu: vidējā gaisa temperatūra šajā gadalaikā sastāda 20 grādu siltuma. Vasarā – apmēram 25 grādi siltuma. Interesanti tas , ka Gran Kanarija lietus mēdz būt tikai ziemā. Brīnišķīgais laiks paskaidro sekojošais : sala izvietojusies 130 km no Āfrikas krastiem un 1100 km no Eiropas dienvidu punkta.Uz salas silti no tā , ka vējš pūš no Sahāras tuksneša puses , bet ne karsti , pateicoties Atlantijas okeānam gaiss kļūst vēsāks. Gran Kanariju salu mēdz arī dēvēt par “ mini kontinentu “. Šeit vienas dienas laikā var tīksmināties par tropiskajiem dārziem , pastaigāties par sniegotajiem kalnu celiņiem un īstajiem barhāniem.Bet vairums tūristu no visas pasaules piesaista šejienes brīnišķīgās pludmales un krāšņās viesnīcas Atlantijas okeāna krastā.