Kambodža. Viena no interesantākām valstīm Indoķīnā — Kambodžas Karaliste — ar katru gadu arvien vairāk 
pievelk īstu ceļojumu cienītājus, kas ir pilni ar jauniem iespaidiem un īpašiem piedzīvojumiem. Kādreiz slēgtā valsts šodien atver savus noslēpumus. Āzijas cienītājus gaida te neparastie budisma pieminekļi, tropu meži, savannas ar retiem augiem, ka arī vecas zemnieku koka mājas, kas pārdzīvoja genocīdu. Kambodža – senas civilizācijas valsts, kas aug no zaļiem džungļiem un klusi lūkojas uz mūsdienām ar akmens Būdas acīm. Pēc būtības Kambodža ir īsta Dienvidāzijas karaliste, Indoķīnas pussalas dienvidos. Rietumos un Ziemeļrietumos valstij ir robežo ar Taizemi, Ziemeļos ar Laosu, Austrumos – ar Vjetnamu. Dienvidrietumos ir nedziļš Siāmu līcis. Praktiski visa valsts teritorija ir Mekonga upes un Tonlesapas ezera. Tikai dienvidos var pamanīt Kordanomas kalnus, kur austrumu daļā atrodas unikāls Damrejas masīvs (Ziloņu kalni). Valsts platība ir ap 181 000 kv. km.
Ilgus gadus iekšēja kara dēļ Kambodža bija tūristiem slēgta valsts. Tikai 1990 to gadu sākumā valstī parādījās tūristi. Viņus pievilka senas valsts galvaspilsētas – pilsētas Angkora noslēpumi un skaistums. Šodien Kambodžu apmeklē daži simti tūkstoši tūristu katru gadu un tas daudzums pastāvīgi aug.
Dzīvnieku daudzveidība Kambodžā ir neizsakāmi liela, neskatoties uz kariem, mežos saglabājas savvaļas ziloņi, degunradži, leopardi, tīģeri, vērši un lāči. Pasakaini skaista arī augu valstība
Valstī dzīvo vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. 80% no iedzīvotajiem dzīvo Dienvidaustrumos. Khmeri sastāv vairāk nekā 90 % no visiem iedzīvotajiem. Aptuveni 4% ir vjetnamieši un tikpat daudz ķīniešu. Kambodžas īpašība – gandrīz puse no iedzīvotajiem – jaunāki par 17 gadiem.
Lielākā valsts pilsēta — galvaspilsēta Pnompeņa. Te dzīvo 900 000 iedzīvotāju. Otrā lielākā pilsēta — Battambangaг (94,5 tūkst iedzīvotāju). Valsts reliģija — budisms, taču ar vietējam īpašībām. Piemeram tempļos jūs neredzēsiet tik daudz kalpotāju, ka citas Indoķīnas valstīs. Lielāka viņu daļa bija iznicināta. Kā suvenīrus te var atrast daudz interesanta antikvariāta – sudraba un keramikas izstrādājumi, senas Būdas figūras un zīds.
Ceļojums uz Kambodžu ir labs papildinājums ceļojumam uz Taizemi, lai dziļāk iepazītu Siamas vēsturi un kultūru.
Kad labāk braukt
Kambodžā ir tropu klimats. Sausa sezona ilgst no novembra līdz aprīlim un lietus sezona no maija līdz oktobrim. Lietus sezonas laikā izkrīt ap 80% no gada nokrišņiem. Karstākais mēnesis ir aprīlis, kad temperatūra ir + 35 grādi. Visaukstākais – janvāris, kad ārā ir tikai +25 grādi.
Informācija par valsts:
Galvaspilsēta : Pnompeņa. 900 tūkst iedzīvotāju
Laika starpība: Maskavas laiks + 4 stundas ziemā un + 3 stundas vasarā.
Valoda: Valsts valoda – khmeru. Izplatītas arī Vjetnamu un ķīniešu valodas.
Valūta: Rieļa. Ir tādas banknotes: 50, 100, 200, 500, 1000, 2000, 5000, 10000, 50000 и 100000 rieļas. Var norēķināties ar USD, un pierobežu reģionos ar Taizemes batiem vai Laosa kipām. Kredītkartes pieņem tikai bankās vai lielas viesnīcās.
Vīza: Vīzā tiek noradītas tas darbības laiks. Izbraucot no valsts jāsamaksā izlidošanas nodoklis (departure tax) – 20 USD.
Vēl samērā nesen Kambodžu sauca par Kampučiju un tā bija slēgta tūristiem. Vienīgā informācija par šo mazo valstiņu bija gūstama ziņu kanālos, un tā bija diezgan baisa. Miljoniem Pola Pota drakoniskā režīma upuru, lasītpratēju izkaušana, sarkano khmeru zvērības... Taču tagad Kambodža jau sesto gadu atgūstas no varmācības un zinātkārie tūristi dodas arvien dziļāk tās iekšienē, no jauna atklādami Rietumiem šo džungļu brīnumu.
Karalistes dārgumu lādīte 
Kambodžas dārgumi nav zelts un sudrabs, bet gan unikāli budistu tempļi, no kuriem lielākais ir Angkoras, kādreizējās khmeru valsts galvaspilsētas, tempļu un piļu komplekss, kas saglabājies neskarts, par spīti briesmīgajam režīmam un pilsoņu karam, kura sekas valstī vēl aizvien sajūtamas diezgan smagi. Lai gan Angkoras tempļu, piļu, ūdenstilpņu un apūdeņošanas sistēmas komplekss ir cietis no laika zoba, tas izskatās majestātiski.
Pats lielākais templis – Angkora Vata – ir celts laikā no 1112. līdz 1252. gadam, un tā kopējā platība ir vairāk nekā divi kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākā sakrālā celtne, unikāla gan pēc savas uzbūves, gan izmēriem. Pola Pota režīmu Angkora Vata pārdzīvoja tāpēc, ka templī turpināja dzīvot budistu mūki, tomēr celtne ir krietni cietusi. Neraugoties uz visu, templis turpina piesaistīt tūristus – ir pat ļaudis, kas īpaši dodas uz Kambodžu tikai tādēļ, lai redzētu Angkora Vatu. Tas ir veltījums dievam Višnu, un templi ieskauj plats kanāls, kurā senlaikos tika audzēti krokodili. Kanālam pārkļūt var tikai vienā vietā – līdz ar to Angkora Vata ir arī savdabīgs cietoksnis, kuru turklāt apjož arī akmens siena. Pārējie Angkoras tempļi nav tik labi saglabājušies, džungļi daudzviet ir ņēmuši virsroku, un ēku sienas caurauž milzīgas koku saknes un apvij liānas. Tomēr arī tie ir gana iespaidīgi un interesanti. Tie, kas pabijuši Kambodžā, stāsta, ka skats esot neaizmirstams – džungļu ieskautās varenās celtnes pārspēj visu līdz šim redzēto, arī slavenās Meksikas piramīdas.
Pilis, muzeji un vēstures šausmas
Kambodžas galvaspilsēta ir Pnompeņa, kuras vēsture aizsākas XIV gadsimtā. Sākusies ar nelielu Budas templi, tā pamazām izauga par krāšņu pilsētu. Vairākkārt sagrauta karos, Pnompeņa ik reizi atdzimst no jauna un franču koloniālisma laikā XIX gadsimtā piedzīvoja īstu uzplaukumu. Tiesa, XX gadsimta 70. gadi nesa vēl vienu skarbu pārbaudījumu šai pilsētai – tā kā sarkano khmeru režīms noliedza pilsētas kā tādas, apmēram desmit gadus Pnompeņa kļuva par „mirušo pilsētu”, kuras ielas pamazām aizauga. Taču pēc Pola Pota sagrāves Pnompeņa atdzima vēlreiz un tagad ir vislielākā valsts pilsēta, kultūras, sabiedriskās un ekonomiskās dzīves centrs. Franču stilā būvētie nami pilsētas vecajā rajonā savdabīgi mijas ar lepnām khmeru gaumē celtām mājām, radot neatkārtojamu Austrumu-Rietumu arhitektonisko kokteili.
Pilsētā ir daudz interesantu celtņu – Karaļa pils ar troņa zāli, Ziloņu paviljonu, Čan-Čaijas paviljonu un karalisko mantnīcu, brīnišķīgi skaista ir arī Sudraba pagoda Dimanta Budas templī, kura savu nosaukumu ieguvusi, jo rotāta ar 5329 sudraba plāksnītēm. Dimanta Buda ir tīra zelta statuja, kas izrotāta ar 9584 dimantiem – jau skaits vien skan neparasti eiropieša ausīm, bet interesanti ir iepazīt arī prasmīgo khmeru zeltkaļu darbu.
Uz ziemeļiem no Karaļpils atrodas Nacionālais muzejs, kur vienkopus aplūkojamas gadu tūkstošiem vecās khmeru kultūras interesantākie darinājumi un arī Angkoras izrakumos atrastie dārgumi.
Prieki acīm un vēderiem
Tirgi, kā jau Austrumos, ir krāšņi, un tos ir vērts apmeklēt. Taču ir viena būtiska nianse, kas khmeru tirgotājus atšķir no visiem citiem zināmajiem. Šeit neviens neuzmācas ar savu preci. Jā, kaulēšanās ir cieņā, un bez tās darījums nebūtu īsts, bet neviens neķer aiz piedurknes un nevelk uz savu bodīti. Var bez steigas un kņadas aplūkot preci, aptaustīt visu, ko sirds kāro, un pašās beigās, kad esat pilnīgi izlēmis to iegādāties, pārdevējs vienkārši nosauc cenu. Īsa kaulēšanās – un prece ir jūsu. Patīkami.
Ēdināšana, par spīti bažām, šeit ir ļoti augstā līmenī, ēdieni restorānos ir svaigi un garšīgi, apkalpošana draudzīga. Iespējams nobaudīt gan autentisku kambodžiešu virtuvi, gan ķīniešu, taju, vjetnamiešu un – īpaši konservatīvajiem – pat ukraiņu un eiropiešu virtuves ēdienus.
Interesanti ir vērot dažādos reliģiskos svētkus un gājienus, kas Kambodžā notiek gana bieži un dažādos laikos. Janvāra beigās vai februāra sākumā jauno gadu pēc Mēness kalendāra atzīmē etniskie ķīnieši un vjetnamieši. Khmeri februārī priecājas krāšņajos Mik-Bočea svētkos. Musonu sezonai sākoties, svin Čnam-Tmai svētkus, kuru laikā khmeri veido mazas smilšu kaudzes jeb stūpas, kurās ik smilšu graudiņš simbolizē atteikšanos no grēka. Tūlīt pēc šiem svētkiem notiek Karaliskā aršanas ceremonija Čat-Pre-Nanghal – kaut kas līdzīgs sējas svētkiem. Paši galvenie khmeru svētki ir trīs dienas ilgais ūdens festivāls Bom-Om-Tuk, kas norisinās lietus sezonas beigās – novembrī. Tas ir vislabākais laiks Pnompeņas apmeklēšanai. Tiesa, jāatceras, ka svētkus Kambodžā svin no sirds un jebkuru svētku laikā bankas, ministrijas un vēstniecības ir slēgtas.
Der zināt:
Naudas vienība – rieļa. Taču visur iespējams un pat ieteicams norēķināties ASV dolāros. Gādājiet, lai līdzi būtu sīkas naudaszīmes.
Valoda: khmeru, franču; tūristu zonās – angļu.
Klimats: tropu. Sausā sezona ilgst no novembra līdz aprīlim.
Interesanti: Kambodžā lielākā daļa iedzīvotāju ir jaunāka par 17 gadiem. 80% iedzīvotāju ir analfabēti.
