Amerikas savienotās Valstis
Mežonīgas dabas apdvesta, teritoriāli milzīga, augsti attīstīta, multikulturāla, debesskrāpju izraibinātu pilsētu bagāta, tā ir arī īsta kanjonu zeme, kur smilšakmeņi un granīti veido cilvēkam neaptveramas formas un rakstus, kolonnas un stabus, arkas un tiltus; zeme, kurai dots viss, lai tā augtu; kur dabas majestātiskums, varenība un skaistums ir pretstatā augsta komforta mīlošajiem amerikāņiem; kur bizona acīs lūkojas vēl daži patiesie indiāņu cilšu pārstāvji; kur augsto kalnu dziesmu no Zemes dzīlēm dzied Aļaskas virsotnes un smilšu mūziku klausās dienvidu daļas Kordiljeri un Klinšu kalni; kur geizeru šļakatas izsauc apbrīnu un ūdens mākoņu aizsegā savu spēku rāda Niagāra; kur ziemeļi satiekas ar dienvidiem; kur daudzo nacionālo parku iemītnieki saka paldies; kur militārā varenība, zinātne un kosmosa pētniecība sit augstu vilni; zeme ar lielāko kinoindustriju un zeme, kur no Rašmora kalna raugās četras reiz varenākās valsts galvas uz savas zemes varenību un uz kādu dziļāku nostūri vai rezervātu, kur dzīvas vēl seno indiāņu tradīcijas; un visai zemei pāri, sveicinot brīvību un vienlīdzību, plīvo Brīvības statujas staltajā rokā izstieptās lāpas liesmas…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas centrālajā daļā, Aļaskas štats- galējos ZR pie Kanādas robežas, atdalīts no pārējiem štatiem. Valsts nosaukums cēlies no valsts administratīvā iedalījuma- apvienoti 50 štati. Kontinentālajā daļā atrodas 48 štati, Aļaska un Havaju salas izvietotas attāli. Z valsts robežojas ar Kanādu, D- ar Meksiku, R-apskalo Klusais okeāns, A-Atlantijas okeāns un Meksikas līcis.
Platība: 9 826 630 km2
Galvaspilsēta: Vašingtona
Iedzīvotāji: 301 139 947 (2007.gada jūlijs)
Garākās upes: Misisipi, Riogrande, Sneika
Lielākie ezeri: uz robežas ar Kanādu atrodas 5 Lielie ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri, Ontario
Reljefs: valsts R daļa ir izteikti kalnaina ar Kordiljeru jeb Klinšu kalnu grēdas mugurkaula smailēm līdz 4000 m. Virzienā uz R –vidusdaļā teritorija ir līdzena, plašo teritoriju arī sauc par Lielajiem Līdzenumiem. A daļā paceļas senie, noārdītie, ar mežiem klātie kalni Apalači, kas ir liels akmeņogļu krājumu reģions.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, alva, svins, cinks, sudrabs, urāna rūda, fosfāti, zelts, sudrabs, alumīnija rūda, niķelis, dzelzsrūda, volframs, kokmateriāli, dabas ainavas
Klimats: klimata apstākļi ir daudzveidīgi, tomēr līdzīgi kā Eiropā. Klimats ir mērens valsts lielākajā daļā, dienvidos – Luiziānas, Teksasas, Misisipi un Floridas štatos-subtropisks. Ziemeļaustrumos ziemas ir samērā garas un temperatūra noslīd zem nulles. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -10°C, bet jūlijā +18°C. Dienvidos ziemas ir siltas un saulainas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir +5°C - +7°C, un jūlijā +25°C. Augtu kalnos ir augstkalnu klimats, ar vējiem un pazeminātām temperatūrām. Vislabākais laiks apmeklēšanai ir pavasaris un rudens, kad ir mērenas temperatūras svārstības. Kalifornijas dienvidos ir silti un saulaini visu gadu. Havaju salās un Floridas pussalā valda tropisks jūras klimats. Havaju salas atrodas tropisko ciklonu ietekmē no maija līdz novembrim, kad ir aktīvākā lietus sezona. Tropiskie cikloni jeb virpuļviesuļi visai bieži no augusta līdz oktobrim trako Meksikas līča dienvidos un Kalifornijas līcī. Tad tiek nopostītas ēkas Floridas un Kalifornijas pussalas piekrastē.
Piesardzības pasākumi: nav īpašu prasību attiecībā uz vakcināciju.
Galvaspilsēta Vašingtona ir pazīstama ar pilsētas augstāko celtni – Kapitoliju, kurā atrodas ASV likumdevēja institūcija- Kongress. Prezidenta rezidenci - Balto namu, Pentagonu, Kongresa bibliotēku, Prezidentu memoriāliem, Arlingtonas memoriālo kapsētu, Nacionālo aeronautikas muzeju, Nacionālo mākslas galeriju un daudziem citiem apskates objektiem. Trešā daļa no pilsētas iedzīvotājiem ir nodarbināti valsts dienestā. Valsts prezidents dzīvo Baltajā namā Pensilvānijas avēnijā netālu no Kapitolija.
Jaunanglija apvieno sešas ziemeļaustrumu pavalstis- Menu, Vērmontu, Rodailendu, Ņūhempšīru, Konektikutu un Masačūsetsu. Tieši šeit apmetās pirmie ieceļotāji no Eiropas. Paliekot uz dzīvi, te izveidojās ASV tagad plaši zināmās augstskolas: Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts, Jeilas Universitāte Konektikutā, Hārvarda Universitāte Masačūsetsā. Te ik gadu ierodas tūristi, kas iepazīst un apbrīno skaistās dabas ainavas, kalnus un lapkoku gleznainos mežus. Reģiona augstākā virsotne ir Vašingtona kalns(1917 m) Ņūhempšīras ziemeļdaļā. Īpaši krāšņi Jaunanglija kļūst rudeņos, kad lapu krāsainība izrotā pakalnus un ielejas.
Ņujorka ir valsts lielākā pilsēta, pazīstama visā pasaulē kā debesskrāpju un miljonu pilsēta. Savus gigantiskos izmērus pilsēta ieguva, izaugot no kažokādu tirdzniecības pie Hudzonas upes ietekas Atlantijas okeānā. Apskates objektu te daudz un tie pat kļuvuši par visas valsts simboliem. Brīvības statuja, Empire State ēka, Centrālais parks,Taimskvērs ( Times Square), Ķīniešu kvartāls, Brodvejs, daudzie košie veikali, Bruklinas tilts, Rokfellera centrs, Karnegi zāle, Metropolitāns, Mūsdienīgās mākslas muzejs, Amerikas indiāņu muzejs, Primitīvās mākslas muzejs un daudzi citi muzeji piedāvā katrs savu īpašo dvēseli un informāciju. Ņujorkas fondu birža ir dibināta 1817.gadā, un atrodas Volstrītā –Manhetenā. Tas ir lielākais pasaules vērtspapīru tirgus. Pilsēta atrodas uz vairāk kā 50 salām, no kurām lielākā ir Manhetena. Ielās redzams liels rasu sajaukums, jo pēdējos pāris gadsimtus šeit ieceļoja un apmetās milzums imigrantu. Arī latviešu bēgļu kuģi šeit piestāja, un ostas ēkas un bruģis vēl elpo senatnes smaržu, un ir liecinieki sāpošām sirdīm. Kopš Dvīņu torņu sabrukšanas, Manhetenas sirdī ir dziļa rēta-pagaidām tukšums, kura vietā simboliski tiks debesīs raidīti divi gaismas stabi. Brīvības statuja celta 1886.gadā. Kad imigranti šeit ieradās 19.gs.beigās un 20.gadsimtā, tad 93 m augstais piemineklis Brīvībai bija pirmā detaļa no ASV, ko jau no kuģu klājiem ļaudis ieraudzīja. Statuja simbolizē amerikāņu dzīves vērtības-brīvību, vienlīdzību, taisnību.
Orlando ir pazīstama ar izklaides parku „Walt Disney World” jeb Disnejlendu, pasaules populārākajiem jūras parkiem „See World”. Noteitki apskates vērts ir Brīvības laukums, „Prezidentu Zāle” – Amerikas līderu figūras no vaska.
Bostona ir pats svarīgākais finansu centrs austrumu piekrastē aiz Ņujorkas. Ar šaurajām ieliņām, ķieģeļu namiem un parkiem tā ļoti atgādina Londonu.
Denvera - dibināta kā zelta meklētāju pilsēta. Pilsētā var apskatīt Kolorado štata vēstures muzeju, Denveras mākslas muzeju un ļoti daudzus citus muzejus.
Čikāga ir trešā lielākā pilsēta ASV. Visā pasaulē Čikāga ir pazīstama kā mūsdienu arhitektūras dzimtene. Pilsētā var apskatīt Mākslas Institūtu, Čikāgas universitātes kompleksu, Ūdenstorni, Zinātnes un rūpniecības muzeju, Filda dabas vēstures muzeju, Gleznu galeriju u.c. Pilsētas robežās atpūtas iespējas piedāvā pludmales, pēc skaita 31.
Florida ir privātmāju piesātināts reģions Atlantijas okeāna krastā, un lielākais ASV tropisko augļu dārzs. Smilšainās pludmales ir labs priekšnoteikums kūrortu attīstībai. Floridā Kanaveralas ragā atrodas Kenedija Kosmosa centrs, no kura tiek palaisti kosmoplāni un citi kosmosa lidaparāti. Vieta, kur atrodas Kosmosa centrs ir nomaļa, pie tam šeit gandrīz vienmēr ir skaidras debesis. Evergleidas Nacionālais parks ir milzīga purvu un dumbrāju teritorija Dienvidfloridā, un ir iekļauts UNESCO sarakstā. Floridas štatā izveidojies īpatnējs augājs, jo plašas teritorijas pārpurvojušās subtropu un tropu klimata ietekmē. Parkā var apskatīt 350 dažādu putnu sugas, 24 čūsku sugas, krokodilus, aligatorus un unikālus tropu augus, te ir mājvieta arī tādiem reti sastopamiem dzīvniekiem, kā pumām, lamantīniem. Mitrajās vasarās dzīvnieki brīvi pārvietojas pa parka teritoriju, bet ziemas sausajos mēnešos tikai atsevišķas ūdenstilpnes ir ar ūdeni, un dzīvnieki koncentrējas pie tām
Maiami ir centrs vienam no lielākajiem kūrortrajoniem Floridā. Vispopulārākā vieta pilsētā ir Maiami Beach – pludmaļu virkne 45 km garumā. Floridu bieži skar tropisko ciklonu jeb taifūnu darbība, kuri nodara lielus postījumus.
Atlantiksitija ir pazīstama kā turīgo amerikāņu iecienīta atpūtas vieta un populārs spēļu biznesa centrs.
Vaitsendu jeb Balto Smilšu Nacionālais parks atrodas Ņūmeksikas dienvidrietumos. Baltās ģipša smilšu kāpas sapūtis vējš, kas joprojām maina ainavu gluži kā tuksnesī. Balto kāpu un barhanu reljefa greznots ir šis apvidus.
Teksasas štata spēcīgo izrāvienu attīstībā ietekmēja 1901.gadā atklātā nafta, un tagad aiz Aļaskas Teksasa ir otrs vērienīgā naftas ieguvēja. Ļaudis te audzē arī kokvilnu un nodarbojas ar lopkopību, bez tam štatā atrodamas bagātīgas dzelzs, magnija un urāna rūdu atradnes, kas vairo štata bagātību. Teksasa ir otra lielākā pavalsts ASV pēc platības. Galvenā lauksaimniecības nozare šeit ir lopkopība. Rančo jeb lielās lauku saimniecības ar bagātīgiem ganāmpulkiem bieži redzama Teksasas ainavas sastāvdaļa. Te arī radies ganāmpulka gana nosaukums- kovbojs. Viņi joprojām ar savi izveicību un prasmēm zirga mugurā gana un dzen lopus aplokos.
Dalasa ir viena no Teksasas pilsētām, kas slavena ar naftas atradnēm. Pilsēta ir bagāta ar teātriem, muzejiem un citiem apskates objektiem.
Sanfrancisko ir pazīstama visā pasaulē ar tiltu „Zelta vārti” jeb Golden Gate, Juniora laukumu, Marketstrītas darījumu centru, finansu magnātu stikla pilīm Montgomerijas ielā un lielāko ķīniešu kvartālu ASV. Aizraujošs ir brauciens ar populāro tramvaju pa kalnainajām Sanfrancisko ieliņām, sajūtot pilsētas pulsu. Aiz loga redzamas Vikotrijas laika mājiņas un puķu dārzi. Braucot kalnā, vagoni tiek piestiprināti pie kustīgas troses ar īpašas satvērējierīces palīdzību, un lejup vagoni tiek atlaisti, un tie ripo paši.. Tāpat arī skats uz pašu tiltu ir iespaidīgs. „ Zelta tilta” garums ir 2,8 km, bet tā galvenais laidums ir 1280 m garš, un tas iekārts divos tērauda trošu kabeļos, kas iestiprināti 227 m augstos pilonos. Tiltu pabeidza būvēt 1937. gadā. No tilta paveras plašs skats uz pilsētu. Ejot pa tiltu, jāuzmanās no riteņbraucējiem, kas lielā skaitā dodas pāri tiltam. Zelta vārtu parks nemaz nav blakus Zelta vārtu tiltam, kā varētu domāt pēc nosaukuma. Parks ir liels, īpaši krāšņs ir japāņu tējas dārzs pavasarī, kad zied sakuras ķirši. Lombarda iela tiek dēvēta par līkumaināko ieliņu pilsētā. No pakalna kores-Telegraph Hill - paveras plašs skats uz pilsētu, līci un tiltiem. Kad satumst, pilsēta ietinas skaistā uguņu seģenē, un skati no kalna virsotnes ir elpu aizraujoši, krāšņi, pasakaini…
Sentluisas pilsētas panorāmā iezīmējas vēstures vaibsti-192 m augstā, graciozi izliektā Geitveja arka, kas atgādina pilsētas kādreizējo lomu- vārtus uz rietumiem.
Losandželosa ir otra lielākā pilsēta valstī. Apskates vērta ir Disnejlenda, Beverlihlzas rajons, Holivuda, Piecu reliģiju baznīca. Lieliski atpūsties var daudzajās pludmalēs.
Lasvegasa ir pazīstama visā pasaulē kā azartspēļu oāze. Slavenā pilsēta ir tuksneša vidū. Apkārtne līdz pilsētai ir tuksnešainu ainavu pilna, ar kaktusiem, ērkšķainiem krūmiem un klintīm, un šoseja ir ar vairākām joslām katrā virzienā. Lasvegasa dienas gaismā liekas vienkārša pilsēta, it kā nekas īpašs, tikai interesantas ir jau kaut kur redzētas celtnes -daudz lielu viesnīcu, atpazīstamas citu slavenu pilsētu celtņu kopijas- gabaliņš Ņujorkas, Parīzes, Venēcijas utml. Tumsā iespaids ir patiešām elpu aizraujošs- viss ļoti spilgts, krāsains, it kā visa pilsēta būtu viena vienīga atrakcija, kā Jaungada svinības. Viena no jaukākajām un romantiskākajām vietām ir muzikālās strūklakas pie Bellagio viesnīcas, protams, pieejamas visiem garāmgājējiem. Taču tā nav vienīgā vieta, kur kaut ko var skatīties-cita veida mūzikas, ūdens un uguns šovs notiek arī pie Caesars Palace, bet vesela izrāde-pie Treasure Island. Pilsētā atrodas 74 lieli kazino, pilsēta pārtiek no viesnīcu un kazino ienākumiem. Pilsētā katru dienu valda svētku atmosfēra ar dažādiem festivāliem, šoviem un fahverkiem.
Jeluostounas Nacionālais parks – viens no lielākajiem valstī, te atrodas ap 200 geizeriem, karstajiem avotiem, ūdenskritumi, nelieli kanjoni, sastopami bizoni, vapiti (staltbriežu pasuga), pirmatnība un citi dabas brīnumi. Parks dibināts 1872.gadā, un ir vecākais nacionālais parks ASV. Te dzīvo ap 200 sugu putnu. Parka teritorija ietver daļu Montānas, Vaiomingas un Aidaho pavalsts. Parka centrālo daļu veido 45 km plata un 75 km gara ieleja, kas veidojusies pirms 63 000 gadiem, magmas spiedienam pieaugot zemes dzīlēs un izlaužoties uz āru ar sprādzienu. Geizeri izplūst karsta ūdens veidā vai tvaiku strūklu- fumarolu- veidā. Oldfeitfuls ir slavenākais no parka geizeriem, kas fontanē katras 35-120 minūtes līdz 30 m augstumam, un katrs izvirdums ilgst 5 minūtes. Kaimiņos esošais Giganta geizers pirms katra izvirduma atpūšas pat sešus līdz astoņus mēnešus. Grand Prismatic karstā avota dibens ir kā nokrāsots varavīksnes krāsās, ko iekrāso baktērijas un aļģes, kas pārtiek no vielām, ko izskalo Zemes dzīles.
Lielā Kanjona Nacionālais parks – te atrodas Kolorado upes kanjons kurš ir vislielākais, visgleznainākais, visizteiksmīgākais ūdens un vēja radītais brīnums pasaulē. Tas filmēts ļoti daudzās filmās, un kā fons lieliski iederas romantiski noskaņotu filmu izskaņā, dzīves atklāsmju brīžos, arī tad, kad gribas ko dziļu pārdomāt-var kāpt kalnos, un var aizbraukt uz Lielo Kanjonu. Tā mūžības majestāte, ko pauž šis dabas meistardarbs, ir unikāla un iespaidīga. Pati upe joprojām graužas smilšakmens iežos, un ceļotājiem jābūt uzmanīgiem, lai neapmaldītos daudzajos labirintos kanjona ielejā. Lielais Kanjons ir varenākā aiza uz Zemes, kas labi redzama no kosmosa. Pats kanjons ir 1,6 km dziļš un stiepjas 446 km garumā. Kanjona dibenā redzami senākie ieži ASV.
Arizonas štatā arī atrodas viens dabas unikāls veidojums-Monumentu ieleja, kur kā monumenti vertikāli slejas klinšu stabi un interesanta veidojuma klintis. Šis apgabals ir navahu indiāņu cilts kultūras centrs. Asfaltētā šoseja caur tuksnešaino ainavu ar majestātisko klinšu fonu redzama daudzās amerikāņu filmās, piemēram, „Forests Gamps”.
ASV karstākie un sausākie reģioni ir tie, kurus atdala kalni no Klusā okeāna piekrastes un mitrajām gaisa masām. Tāda ir Nāves ieleja Mohaves tuksnesī Kalifornijā un Nevadā, kur līst ļoti reti, un gaisa temperatūra var sasniegt +55°C. Te 1913.gadā konstatēta ASV maksimālā gaisa temperatūra :+ 56,7°C. Ainava līdzinās tuksnesim, ir kaila, un reizē skaista. Ieleja atrodas 86 m zem jūras līmeņa. Te arī plešas kanjoni, erodētas klinšu formas un akmeņaini līdzenumi. Nāves ieleja iekļauta Nāves Ielejas Nacionālajā parkā. Dīvainas sajūtas pārņem, skatoties augstuma kontrastu-atrodoties 80 m zem jūras līmeņa un raugoties 3000 m augstajās klinšu smailēs.
Brīsas (Braisas, Brjūsa) kanjona Nacionālais parks – sarkano klinšu kolonnas kā zaldāti vertikāli viena pie otras rada iespaidīgus skatus.
Josemitu Nacionālais parks Kalifornijā aizsargā senāko granīta kalnu apgabalu ASV. Granīta klintis majestātiski pauž savu varenību, tām pāri gāžas skaisti ūdenskritumi , dažādi dzīvnieki (arī brūnie lāči) un burvīgā daba vilina atpūtniekus un dabas mīļotājus. Ielejas sargi ir divi masīvi granīta klints gabali: „Kapteinis” un „Katedrāle”, kuri sniedzas pat līdz 2000 m augstumam. Ievērojamākās apskates vietas ir Josemitu ūdenskritumu kaskāde, kurā ūdens krīt no 740 m augstuma, Nevadas (180 m ) un Vīrnela (100 m augsts) ūdenskritumi un mamutkoki, kas kopā veido Meriposas audzi. Vecākajam no mamutkokiem dots pat vārds- Grizzly Giant. Domājams, ka tas jau ir 2700 gadus vecs, un sasniedzis 9,4 m apkārtmēru. No zīdītājiem sastopami murkšķi, mazie burunduki, jūrascūciņas, aitas, lāči, pumas u.c.
Dieviddakotas reģions slavens kļuvis ar Rašmora kalnu, kura reljefu tagad veido granītā izcirstas četru dižāko ASV prezidentu sejas: Abrahams Linkolns, Teodors Rūzvelts, Tomass Džefersons, Džordžs Vašingtons. Katra seja ir 18 m augsta un veras Dakotas tālumos un Amerikas ļaudīs. Cilnis veidots no 1927.gada līdz 1941.gadam, un pie tā strādāja ap 400 cilvēku. Dienviddakotā atrodas arī Bedlendu Nacionālais parks, kurā izbrīnā acis platākas paver dīvainie iežu veidojumi, kuru autori ir ūdens un vējš. Miljoniem gadu dabas spēkiem sadarbojoties, ir izveidojies iežu slāņu atsegumi ar visdažādākajām nokrāsām.
Calaveras Big trees Nacionālais parks - te sekvojas koki ir pat 1000 gadu veci un vairākus simtus metrus augsti. Krasta sekvoju suga ir mūžzaļi koki, kuru diametrs var sasniegt pat 7 m. Te var sajuties kā liliputs, vērojot milzīgos koku stumbrus.
Arizonas un Kalifornijas dienvidos atrodas karsti un sausi tuksneši. Te atrodas arī lielākais Ziemeļamerikas tuksnesis- Sonoras tuksnesis, kas aizņem arī Meksikas ziemeļrietumus.
Arku (Arches) Nacionālais parks slavens ar interesantajiem brūnsarkanajiem smilšakmens veidojumiem, kas lokās kā velves un arkas, raisot fantāziju un bagātinot iztēli. Te ir iespēja braukt gan ar mašīnu, gan arī staigāt ar kājām. Atsevišķi veidojumi nosaukti par Ērģelēm, Trīs pļāpām, Bābeles torni utml. Vēlams paņemt līdzi ūdeni garajai pastaigai, cepuri pret saules apdegumu un vējjaku vai siltu džemperi, ja pastaigu iecerēsiet sākt rīta pusē. Gājēju taku garums turp un atpakaļ stiepjas no 0,5 līdz 6,8 km. Delicate Arch ir ļoti liela, un kāpjot tā vispār nav redzama-skatupunkts atrodas citā vietā, ne tur, kur jāsāk kāpt. Apejot ap klinti, arka pēkšņi atklājas visā krāšņumā. Savu izteikto dali arka iegūst brīdī, kad uz neilgu brīdi to apspīd rietošās saules stari. Cilvēki gaida šo brīdi kā svētu rituālu, kā brīdi, kad var šķīstīties. Parasti rīta dzestrums pārvēršas mīlīgā vakarā, jo visapkārt esošie akmeņi atdod pa dienu uzkrāto saules siltumu.
Lielā Baseina teritorijā Nevadas, Jūtas, Oregonas, Aidaho un Kalifornijas štatu teritorijā ir plašas ielejas un izroboti kalnu masīvi. Te atrodas lielākais reģiona ezers- Greitsoltleiks jeb Lielais Sālsezers Jūtas štata ziemeļos. Ezers ir sekls, un tā ūdens līmenis mainās atkarībā no iztvaikošanas un ūdens pieplūdes. Ezers aizņem apmēram 4400 km2 lielu teritoriju. Tepat arī slavenā pilsēta Soltleiksitija, kura dibināta 19.gs.40.gadu beigās. Tās dibinātāji Mormoņu jeb Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas centra pamatlicēji.
Pieci Lielie ezeri radušies, kūstot ledājiem un izskalojot iežu slāņus, veidojot ezerdobes. Mičigans ir vienīgais no pieciem ezeriem, kas atrodas ASV teritorijā. Ezeri ir cits ar citu savienoti, veidojot vienotu noteces sistēmu. Bufalo ir viena no lielpilsētām Lielo ezeru piekrastē, kas atrodas Niagāras upes sākumā. Tūristus piesaista Niagāras ūdenskritums, kas atzīts par vienu no gleznainākajiem un populārākajiem Zemes ūdenskritumiem. Tas atrodas uz ASV un Kanādas robežas, un ūdens krīt no 51 m augstuma. Neliela sala upes gultnē sadala ūdens plūsmu divās daļās, no kurām kreisā puse (800 m plata) pieder Kanādai, bet labā (300 m)- ASV. Niagāras kāple lēnām sarūk, jo ūdens spēks dara savu: krītot pāri iežu kāplei, rodas milzīgs spēks, kas noārda pašu kāpli tās lejas daļā, un ūdenskritums atkāpjas par 1 m gadā. Iespējams, ka pēc vairākiem tūkstošiem gadu tas būs „pats sevi apēdis”.
HAVAJU SALAS
Havaju vārdā tiek dēvēta 132 atolu un salu grupa, kur no 1959. gada kļuva par ASV pavalsti. Salas ir radušās vulkāniskās darbības rezultātā, un salu vidū paceļas augsti vulkāni – gan aprimuši, gan aktīvi. Kur vulkāni, tur ir arī cunami un zemestrīces. Tā ir viena no populārākajām kūrortvietām valstī. Salās atrodas pazīstamā ASV jūras kara bāze – Perlharbora, parks „Jūras pasaule”, delfinārijs, Manos ūdenskritums. Populāras un tūristu apmeklētas ir vēl citas vietas, kā Waimea kanjons, Napali krasts, klintis, alas, ūdenskritumi, pie tam okeāna šalkoņa dzirdama visu laiku, neatkarīgi kurā salu vietā atrodaties. Te ir daudz kalnainu taku dabas baudītājiem, smilšainās pludmales un eksotikas piepildīta atmosfēra, silts klimats visu gadu un dzidrais, tirkizzilais okeāna ūdens vilina daudz tūristus. Pie tam ir iespēja vērot salas no gaisa-proti, izmantot helikoptera pakalpojumus. Tas ir iespaidīgs skats!
Oahu salā ir viena no populārākajām salas pludmalēm- Vaikiki pludmale, tepat arī atrodas Polinēzijas centrs un ASV militāro bāzi. Honolulu ir Havaju galvaspilsēta, kas stipri pārapdzīvota, un 1/3 no pamatiedzīvotājiem ir ASV militārās personas.
Havaju bagātība ir tās dabas un augu valsts daudzveidība. Te ir tropiskie meži un orhideju plantācijas. Šī sala ir relatīvi jauna, un pirmo augu sēklas tajā atnesa vēja plūsmas. Populārs tūrisma objekts ir vulkāni. Tie pastāvīgi pārveido ainavu, radot jaunas salas un satricinot zemes dzīles. Kā minēts grāmatā „100 pasaules nacionālie parki”, tad zem salām esot zemeslodes „viskarstākais punkts”, kur pirms 70 miljoniem gadu sāka veidoties zemūdens vulkāniskās kalnu grēdas. To virsotnes ir Havaju salas, kura īstenība ir vienā augstumā ar Himalaju kalniem: Maunaloa vulkāns paceļas 9200 m augstumā virs okeāna dibena. Havajas salas DA daļā atrodas Vulkānu Nacionālais parks, kurā guļ pasaules varenākie vulkāni- Maunaloa (120 km garš, 103 km plats, un aizņem pusi salas); zemūdens vulkāns Loihi (4000 m augsts) un Kilauea, kas ir jaunākais Havaju salās, bet tiek jau dēvēts par aktīvāko vulkānu pasaulē. Parka teritorijā sastopami arī 3 jau apdzisuši varenie lavas milži: Maunakea (4206 m v.j.l.), Kohala (1700 m v.j.l.) un Hualalai (2523 m v.j.l). Ir iespēja apskatīt gan plūstošu lavu, gan karstos geizerus, gan Mēness krāteri, kā arī pavisam svaigus lavas laukus. 90% no parka augu valsts sugām sastopama tikai un vienīgi Havaju salās, nekur citur. To radījusi izolētība no visiem kontinentiem, okeāna tuvums, zemes virskārtas izmainās vulkānu darbības dēļ.
Havaju Tropiskais botāniskais dārzs atrodas netālu no Hilo. Autobusu satiksme Havajās ir bez maksas, jo tā saņem federālo finansējumu. Dārzā lekni zied gan orhidejas, neredzēti augi un krūmi, arī īpatnējais maizes koka auglis, liānas, palmas, kas viss kopā veido tropiskos mūžamežus, par kuriem kādreiz varējām lasīt bērnu grāmatās. Klints sienas dārza malā lauž okeāna viļņu spēku, un šļakatas uzlido līdz pat 20 m augstumā.
Vaipio ieleja ir klints apmēram 1,5 km augstumā ar plašu zaļu ieleju klinšu starpā. Ieleja ir rādīta arī daudzās filmās.
AĻASKA
Tas ir štats, ko ASV nopirka no Krievijas 1867.gadā, un atrodas pašos kontinenta ziemeļrietumos, un ir šķirts no pārējās ASV teritorijas. No Krievijas tas ir atdalīts ar Beringa šaurumu. Sākumā it kā nevērīgais nostūris ar laiku atklāja lielas bagātības- te ir lielākās naftas atradnes ASV. Melnais zelts nu plūst pa naftas vadiem uz ASV rietumpiekrasti. Naftas vadi tagad tiek modernizēti un celti visai augstu virs zemes, lai netraucētu ziemeļbriežu pārvietošanos un samazinātu naftas vadu bojājumus. 20.gadsimta 70.gados uzbūvēts 1287 km garais Transaļaskas naftas vads, kas nogādā naftu no Aļaskas rietumu krasta līdz Valdizas pilsētai dienvidos.
Aļaskā atrodas Ziemeļamerikas augstākā virsotne- Makinlijs (6194 m). Vietējie iedzīvotāji kalnu dēvē par Denali, kas nozīmē „augstais”. Reljefs ir šķēršļots-lielas kalnu grēdas stiepjas gan gar Kluso okeānu, gan iekšzemē. Kopumā te ir 39 kalnu grēdas, kurās ir 17 no 20 ASV augstākajām virsotnēm.
Pamatiedzīvotāji Aļaskā ir inuiti un aleuti, kas tagad veido 1/10 daļu no Aļaskas visiem iedzīvotājiem.
Aļaskas kalnu milži ap Makinliju apvienoti Denali Nacionālajā parkā. Tā ir viena no lielākajām pasaules dabas aizsargājamām teritorijām (24 000 km2 ). Biosfēras rezervātā ir neskaitāmas šļūdoņu mēles, ledāju kušanas ūdeņu veidotas upes, dzidrā ūdens strauti ieplūst Jukonas un Susitnas upēs. Ik gadu šeit notiek ap 600 zemestrīcēm, kas liecina par pazemes spēku aktivitāti. Lielāko daļu no tām apmeklētāji nepamana, jo tās notiek 15 km dziļumā un ir vājas. Augu valstī sajukušās Āzijas un Ziemeļamerikas sugas, kas veido īpatnēju floras pasauli. Tie šeit ieviesušies, kad Aļasku un Āziju savienoja sauszeme, bet tālāk uz dienvidiem sugas nav sastopamas. Skarbo vidi iztur tikai tie augi, kas labi pielāgojušies garajai ziemai un zemajām temperatūrām. Dienvidu nogāzēs upju tuvumā aug koniskās Kanādas egles, papīra bērzi un apses. Skarbuma elpu dvašo Aļaskas kalni-sniegbaltās virsotnes tikai mazliet atkūst īsajā vasarā. Bet zeme dziļākajos slāņos ir sasalusi visa gada garumā. Parka teritorijā ir iespēja doties pārgājienā, piedalīties putnu un dzīvnieku vērošanā, braukt pa kalnu upēm, apmeklēt Vonderleika un Čilčukabena ezerus, vai doties alpīniskā ekspedīcijā uz Makinlija kori, bet tad gājiens jāpiesaka 60 dienas iepriekš, un tas viss ir par maksu.
Kanāda
Pēc platības otra lielākā valsts uz Zemes, skujkoku mūžzaļās krāsas, kalnu un ledāju ieskauta; hokeja šūpuļzeme; ezeru un upju zeme-visvairāk saldūdens krājumu nekā citās pasaules valstīs; Fandi līcis ar visaugstāko paisuma un bēguma starpību pasaulē -18 m; dabas spēki, mežonīgums un skarbums , grizli un balto lāču valstība; inuitu izturība skarbajos apstākļos; Toronto TV tornis un „Zelta pakava” industriālais spēks; kļavu lapu sīrups un mežu nokrāsas rudenī…vēl daudz kas nepateikts paliek.. jo to ir jāredz!
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļu daļā, tālu aiz polārā loka ar visgarāko krasta līniju pasaulē-to rada daudzās salas un sīkais krastu izrobojums. D un R robežojas ar ASV , bet ZA daļā-ar Dānijai piederošo Grenlandi. No A valsti apskalo Atlantijas okeāns, no R-Klusais okeāns, no Z- Ziemeļu Ledus okeāns. Sesto daļu no teritorijas veido salas, bet 35% teritorijas klāj meži.
Platība: 9 984 670 km2
Galvaspilsēta: Otava
Iedzīvotāji: 33 390 141 (2007.gada jūlijs)
Etniskās grupas: briti 28%, francūži 23%, citi eiropieši 15%, Amerikas indiāņi 2%, ekvatoriālās rases pārstāvji 6%, jaukti 26%
Valsts valoda: angļu, franču
Garākās upes: Makenzi, Saskačevana
Lielākie ezeri: uz robežas ar ASV atrodas 5 Lielie ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri, Ontario; valsts lielākie trīs ezeri ir Vinipegs, Lielais Lāčezers un Vergezers.
Lielākās salas: Kanādas Arktiskais arhipelāgs, kas ietver tādās lielas salas kā: Viktorijas s., Bafina Zeme (piektā lielākā salas pasaulē), Prinča Patrika sala u.c.
Reljefs: valsts R daļa ir izteikti kalnaina ar Kordiljeru grēdām ap 4000 m augstumā, un sniegotām virsotnēm. Te slejas Makenzi kalni un sākas Klinšu kalnu krokojums. Virzienā uz A –vidusdaļā teritorija ir nolaidena, te plešas Lielei Līdzenumi un Lorensa augstiene ar pāreju uz lielieplaku ar Hudzona līci centrā. Vidiene ir mežiem klāta un tūkstošiem ezeru izraibināta. A daļā – Labradoras pussalā ir vidēji zemie Apalaču kalni, kuru ielejās ir bagātīga augsne. Visu Z daļu klāj ledāji.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, varš, svins, cinks, sudrabs, zelts, sudrabs, dimanti, niķelis, dzelzsrūda, kokmateriāli, zivis, mežonīgās dabas ainavas, ūdens enerģija, aramzemes
Klimats: klimata apstākļi ir daudzveidīgi, atšķiras ziemeļu un dienvidu daļas reģioni. Dienvidu daļa ietilpst mērenā klimata joslā, bet virzienā uz ziemeļiem- klimatiskās joslas mainās, pārejot subarktiskā un arktiskā klimata joslā. Kanādas Arktiskā arhipelāga salās ziema ilgst pat 10 mēnešus gadā, un te bieži plosās sniega vētras. Vidējā janvāra temperatūra ir -30°C, pie tam vairākus mēnešus ziemā ilgst polāra nakts. Tad var vērot polārblāzmu, bet saules starus gan neredzēt. Jūlija vidējā temperatūra te ir no 0°C līdz +8°C, un valda mūžīgais sasalums. Mērenās joslas daļā Vidējā janvāra temperatūra ir -16°C, jūlijā: +17°C. Valsts Z daļu vislabāk ir apmeklēt jūlijā un augustā. No jūnija līdz septembra vidum Kanādā ir tūristu pieplūdums.
Piesardzības pasākumi: nav īpašu prasību attiecībā uz vakcināciju.
Kanādā ir 265 nacionālie parki, kas palīdz saglabāt unikālo dabas pasauli neskartā veidā, un ik gadus piesaista ap 20 miljonus tūristu.
Otava ir valsts galvaspilsēta ar savu ziemeļniecisku šarmu un eleganci. Parlamenta ēka neogotikas stilā pirmoreiz atklāta 1866.gadā, 1916.gadā cietusi ugunsgrēkā. Arhitektūrā jūtama britu ietekme- paskatoties uz torņa smaili, rodas asociācija ar Londonas Big Bena pulksteni, kas ir pārsteidzoši līdzīgs. Tā teikt- britu varenības pierādījums jaunu zemju apguvē 19.gadsimtā. Jūlijā ik gadu notiek Otavas Starptautiskais džeza festivāls, kad te pulcējas pasaules klases mūziķi. Kara muzejs, Royal Mint – lielas, senas ēkas. Otavas ielas ir plašas un cilvēki draudzīgi.
Toronto – ir Kanādas lielākā pilsēta un finanšu centrs. Septembrī Toronto starptautiskais filmu festivāls; York Old Town – senpilsēta ar vēsturiskām celtnēm, Cabbagetown – Viktorijas laika celtnes. Slavenais Niagāras ūdenskritums, kura 800 m platā daļa pieder Kanādai, un ir vispopulārākais apskates objekts. Bata Shoe Museum sevī glabā dažādu laiku, stila, materiāla apavus, sākot no 19.gs.franču kastaņbrūnajām koka tupelēm, inuitu polārajiem apaviem līdz mūsdienu modernās modes brīnumiem un slavenību apaviem, kurus valkājuši tādi cilvēki kā, piemēram, Indira Gandija, Eltons Džons, Pablo Pikaso. 1976.gadā uzcelts Toronto viens no ievērojamākajiem objektiem- CN tornis jeb Canadian National Tower . Šī torņa pamatfunkcija ir radio un TV translēšana, taču tas ir viena no pasaules augstākajām, savrupi stāvošajām celtnēm (augstums 553,34 m), kas piesaista tūristus ar aizraujošajiem skatiem uz pilsētu naktī, kad tā ir izgaismota, un dienā, kad skatiens sniedzas 160 km tālumā uz visām debespusēm. Viena no stāvu grīdām ir no stikla, tāpat arī lifti, kas nodrošina tādu kā lidojuma sajūtu. Jumta stāvā ir neliela observatorija, kurā var vērot debesu spīdekļus. Elgin & Winter Garden Teātru centrs ir vienīgais senākais un vēl darbībā esošais dubultgrīdu teātris pasaulē. Tāpat aizraujošs ir Pasta muzejs, Tekstīliju muzejs un Mūzikas dārzs.
„Zelta pakavs” ir patiešām zelta pakavs visai Kanādas valstij… Tas ir milzīgs industriāls reģions, kas paliec Ontārio ezeru. Te ir lielas tērauda ražotnes, autorūpnīcas, gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuģu un lidaparātu būves rūpnīcas- tāds attīstības motors Kanādas ekonomikai. Ontārio un Ēri ezeri rada maigāku klimatu- te ir vairāk bezsala dienu gadā, kas nodrošina iespēju audzēt augļu kokus (persiki, plūmes, bumbieres).
Halifaksā - Maritime Museum of the Atlantic jeb jūras muzejs.
Vinipega pasaules ekonomikā tiek dēvēta par „kviešu galvaspilsētu”, jo pilsētas apkaimē patiešām izaudzē ļoti daudz kviešu. Museum of Man & Nature, Exchange District – pazīstama vieta ar savām Viktorijas laika biznesa celtnēm.
Kvebeka ir francūžu apdzīvots lielākais reģions valsts A daļā Labradoras pussalā, un ir kā “franciskās Kanādas” sirds. Te izkārtnes, norādes un sarunas notiek abās valsts valodās-gan franču, gan angļu. Teritoriju 17.gadsimtā kolonizēja francūži, un strīdi par teritorijām izraisījuši arī karus, kuros virsroku guva angļi. Tāpēc šeit ir lielākā franciski runājošo iedzīvotāju aizjūras pavalsts, kas cīnās par savu neatkarību. Kvebekaas provincē apmetās pirmie franču kažokādu tirgotāji un zemnieki. Kvebekas D daļā ir auglīgas augsnes, un tā ir arī attīstītākā reģiona daļa. F ebruāra beigās ir vērts aizbraukt uz Kvebeku, kad notiek Ziemas karnevāls, kura ietvaros noris arī ledus skulptūru parāde. Tad te pulcējas ledus skulptūru mākslinieki no visas pasaules. Zib kalti, skan motorzāģi un lēnām no ledus kluča top izsmalcinātas figūras kā no stikla. Apziņa, ka tās ir vēl trauslākas un īslaicīgākas, rada patiesu mirkļa brīnumu, apjautu-priecāties, kamēr esi šeit un vari to visu redzēt!
Montreālas ielās jūnijā notiek džeza festivāls. Pointe à Callière ir 18.gs. Arheoloģijas un Vēstures muzejs, kas glabā unikālu kolekciju un stāsta par ieceļotāju pirmatnējiem dzīves apstākļiem, dabu un dzīvesvaidu.
Ņūfaundlendas sala ir Kanādas zivrūpniecības centrs. Kā province izveidota 1949.gadā pēc pievienošanas Kanādai. Bagātīgo nozveju veido gar salas krastiem plūstošās straumes un okeāna sēklis. Šī „jaunatrastā zeme”, kā tas tulkojas no angļu valodas, bija tiešām no jauna atklāta laikā, kad vikingi veica savus tālos pārbraucienus pār Atlantijas okeānu, un Eiropā valdīja mazais ledus laikmets.
Sīlkeuvas ciemats jeb „roņu līcis” ar krāsainajiem namiņiem raisa dzīvespriecīgas noskaņas ziemeļnieciskajā klimatā uz zaļo mežu fona. Zvejnieku ciemats atrodas Menenas salā Fandi līcī, kurā vērojams arī visaugstākais paisuma vilnis-18 m.
Vankūvera ir Britu Kolumbijas jūras tirdzniecības centrs, un joprojām te rit aktīva ostas dzīve. Piekraste veidota ar kuģu un jahtu piestātnēm, un pati pilsēta ir pārpilna ar dabas brīnumiem un fantastiskiem skatiem. Balto jahtu sāni, garie masti lieliski izceļas uz augstceltņu veidoto pilsētas panorāmu. Stenlija parks – viens no pasaulē lielākajiem parkiem, Wreck Beach - pludmale, ko iecienījuši gan sērfotāji, gan vienkārši atpūtnieki. Retas ir pilsētas pasaulē, kur var no rīta slēpot, pēcpusdienā burāt, un vakarā ierasties kādā bārā uz kokteili. Vankūverā to var…
Vudbafalo nacionālajā parkā ir miera osta reiz gandrīz jau izšautajiem bizoniem. Ahhh, skarbā vēsture un cilvēku aptumšotais prāts! Līdz 1830.gadam pa Kanādas prērijām brīvi un netraucēti klejoja ap 50 miljoniem bizonu. Tad sākās lielais slaktiņš- Amerikas armijas izstrādātā taktika, ka katrs mednieks, kurš nomedīja bizonu-saņēma ne tikai gaļu, bet arī prēmiju. Bizoni bija indiāņu cilšu galvenais iztikas avots. Iznīdējot pārtikas avotu- iznīkst arī cilvēki. Cilvēki attapās tikai 1898.gadā, kad stepju plašumos bizoja vien ap 1000 palikušo dzīvnieku. Indiāņu ciltis nepārcieta badu, un lēnām izzuda. 706 bizoni tajā laikā mitinājās vēl kādā fermā Montānā. 1906.gadā Kanādas valdība nopirka šos pieradinātos bizonus, un palaida savvaļā Albertā, tagadējā Vudbafalo nacionālā parka teritorijā.
Parks tika iekārtots 1922.gadā tikai bizonu saglabāšanai, un mūsdienās jau šeit uzturas ap 5000 bizonu, kas ir lielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē. Apmeklētāju šeit ir visai maz, jo parks atrodas ļoti nomaļā vietā. Parka teritorijā sastopami arī minerālsāļiem bagāti avoti. Sausuma periodā nogulsnējas sāļi 250 km2 plašā teritorijā. Tajā mājvietu atraduši šai vietai Kanādai neraksturīgi, sāļumu mīloši augi, kas parasti aug jūras piekrastēs.
Otra no apdraudētajām sugām, kas radusi mājvietu šeit, ir Amerikas dzērves. To apspalvojums ir gandrīz balts, nelieli melni laukumiņi ir spārnu galos, uz galvas un kājām. 1914.gadā tika uzskaitīti tikai 15 šīs sugas pārstāvji, bet mūsdienās šeit ligzdo vairāk kā 200 šo cēlo un grezno putnu. Ziemā dzērves migrē prom uz Teksasas piekrasti- 4000 km garais lidojums prasa daudz spēka un piepūles, tāpēc daudzi putni neatgriežas.
Pīspointas apkaimē parka teritorijā vēl tagad dzīvo piecas ģimenes, kas piekopj tradicionālo dzīvesveidu- pārtiek no zvejošanas, medībām un lamatu likšanas. Albertas plato savu šarmu ieguvis ar biezajiem mežiem, lielajām un līkumainajām upēm, neskaitāmajiem ezeriem un nepārskatāmiem purviem, karsta alām un kritenēm. Kad pazemes ūdeņi izgrauzuši tukšumus, veidojas alas; kad iebrūk alas- veidojas kritenes, kuru dibenā ieplūst pazemes ūdeņi, veidojot mazus ezeriņus. Parka teritorijā ir iespēja vērot dzīvniekus, braukt ar kanoe, iet kājām vai braukt ar auto. Laika posmā no novembra līdz aprīlim autoceļi parka teritorijā ir slēgti.
Džespera nacionālais parks atrodas Kanādas Klinšu kalnos un šķērso vairākas dabas zonas. Te valda kontinentāls klimats, kur jūlija vidējā temperatūra ir +30°C, bet janvārī: -30°C. Parkā var nokļūt pa Jelouhedas autostrādi no Edmontonas līdz Prinsdžordžai. Parks ierakstīts Pasaules dabas mantojuma vietu sarakstā, un plešas 23 000 km2 lielā teritorijā. Ledāju mēles starp klinšu staltajām mugurām, tumšzaļie meži, kalnu ezeri un krāčainās upes, Parkvejas leduslauki veido šīs vietas šarmu. Džespera ir tūristu pilsētiņā parka vidienē. No pilsētiņas dienvidu virzienā atzarojas Icefields Parkway, kas ir panorāmas ceļš ar daudzām skatu un pieturvietām ceļa malās, lai apmeklētāji pilnībā varētu izbaudīt apkārtnes skaistumu. Atabaskas šļūdonis ir lielākais atzars Kolumbijas ledus laukam, kas , savukārt, ir lielākais vienlaidus ledus vairogs Kanādas Klinšu kalnos. Ledus kušanas ūdeņi baro 1231 km garo Atabaskas upi, kas tek cauri Albertas provincei. Upe reiz bijusi nozīmīgākais transporta ceļš kažokādu tirgotājiem. Ledus sasniedz pat 350 metru biezumu. Ap šo ledus klājienu atrodas Kanādas augstākās virsotnes. Parka teritorijā mitinās 1200 augu un 56 zīdītāju sugas. Īpatnēji ir melnastes un baltastes brieži, sastopami arī aļņi un melnie lāči, grizli lāči un tiņi, Kanādas lūši un pumas. Parka alpīnajā joslā virs 2100 m v.j.l.izveidojušies visjūtīgākie biotopi ar polārajiem vītoliem, graudzālēm, grīšļiem. Te ganās resnragu aitas, kalnu kazas, alās sastopami murkšķi un pīkstētāji. Parka teritorijā kursē Džespera gaisa tramvajs līdz Whistlers kalnu apmetnei ar burvīgu panorāmu. Līdz Atabaskas šļūdoni ir iespēja braukt ar speciālo autobusu Snowcoach, parka teritorijā ir daudzas pastaigu un dabas takas.
Benfas nacionālajā parkā Klinšu Kalnu austrumu nogāzēs ir pasakaini skaistas kalnu ainavas, gluži kā gleznās. Te ir viss, kas rada pilnasinīgu pasaules vienotības izjūtu: dzidri ūdeņi ezeros un upēs, kalnu majestāte, sniegotas virsotnes un ielejas, ledāji, skujkoku meži, saule un skaidras debesis vasarās, akmeņi, sūnas, vēji un dzīvnieki. Šis parks ir vecākais nacionālais parks Kanādā, dibināts 1883.gadā.
Ziemeļkanādas teritorija ir balto lāču galvenā mājvieta, lai gan 4/5 no teritorijas aizņem arktiskais tuksnesis. Šī ir arī visretāk apdzīvotā valsts daļa. Vairāk kā puse iedzīvotāju dzīvo pilsētā Vaithorsā. Nunavuta (inuitu valodā: „mūsu zeme”) ir inuitu pašnoteikšanās apgabals, jo teritorijā 85% no iedzīvotājiem ir inuitu tauta.