SARDĪNIJA - Vidusjūras otra lielākā sala (pēc Sicīlijas). Tās daba ir unikāla Itālijas parādība: pateicoties zemajam iedzīvotāju skaitam, ir saglabājušās daudzas neskartas vietas, kur gadsimtiem ilgi tikai gani ir ceļojuši ar saviem ganāmpulkiem.
Salas platība ir 24 090 km² un to apdzīvo 1.7 milj. cilvēku. Salas galvaspilsēta ir Kaljāri. Klimats šeit ir maigs, - gaisa temperatūra ziemā reti nokrīt zemāk par +10°С, bet vasarās gaiss saslist līdz +30°С. Ūdens temperatūra jūlijā un augustā sasniedz 24 - 25°С un vidēji gadā ir 150 saulainas dienas.
Savu nosaukumu sala ir ieguvusi no grieķu vārda "sandaliotis", jo tās forma atgādina sandali. Leģenda vēstī, ka nokāpjot uz zemes, Radītājs tieši šeit esot atstājis savas pēdas nospiedumu.
Galvenais, pēc kā tiecas šurp tūristi, ir pasakainās salas un jūras ainavas, sarkana granīta klintis un skaistās pludmales, no kurām lielākā daļa ir slēptas ziņkārīgiem skatieniem, tīra smilts un tīrs gaiss. Tikai šeit, Sardīnijā, var izprast, ko nozīmē baudīt dabu un kādēļ tikai šurp dodas slavenības un bagātnieki no visas pasaules. Sardīnijā ir ne tikai unikāla daba, bet arī lieliska atpūta pirmklasīgās viesnīcās, vadošo pasaules modes namu veikali, izsmalcināti restorāni ar visdažādākajām pasaules virtuvēm, bāri un diskotēkas. Garlaikoties nebūs laika arī veselīga dzīvesveida piekritējiem - tos gaida golfs, teniss, makšķerēšana, sērfings un niršana. Šeit ir visneiedomājamākās lietas lieliskai atpūtai.
Ziemeļu piekraste slavena ar saviem gigantiskajiem monolītiem un gleznainajiem arhipelāgiem – La-Maddalena, Kaprera, Tavolara un Molara. Isola-Rossa ("Sarkanā sala") – patīkamais tūristu kūrorts ar lielu daudzumu pludmaļu, savu nosaukumu ieguva no lielajām rozā kraujām krastā. Visā pasaule pazīstamais elitārais kūrorts Kosta-Smeralda – granīta klinšu, jaunu pludmaļu un mazu saliņu valstība. Šeit atrodas Itālijā slavenais golfa klubs Pevero un grezna tāda paša nosaukuma pludmale.
Salas ziemeļaustrumu daļa ir interesanta ar savām kaļķa klintīm un Neptūna alu, uz kuru ved 656 pakāpieni no Kapo-Kacia un Aldžero pludmalēm, Asinara sala, kas agrāk kalpoja kā cietums. Tagad šeit ir nacionālais parks, bet tuvumā tiek veidots tūristiskais centrs, kas turpmāk būs kā pamats ekskursijām pa Asināru. Austrumu piekrastē atrodas brīnišķīgas San-Teodoro un Budoni pludmales, uzskatāmas par pašām izstieptākajām, klusajām pludmalēm valstī. Orosei līča krastā ir viens no pēdējiem piekrastes subtropu mežu masīviem Eiropā. No jūras puses šīs pludmales ir gigantisku klinšu ieskautas, vientulīgās pludmales ar piekrastes alām ir praktiski izolētas no pārējās sauszemes. Tālāk uz dienvidu pusi stiepjas klusas un tūristiem mazpazīstamas pludmales – Tortoli, Barisardo, Gairo un Tertenia.
.jpg)
Sardīnijas vēsture. Uz salas ir saglabājušās samērā daudz pirmsvēstures celtnes, jo cilvēks šajā labvēlīgajā klimatā parādījās jau neolīta laikmetā. Primitīvas "gigantu kapenes", mīklainas nuragas, kurām nav citu līdzīgu pasaulē, un daudz kas cits piesaista šeit uzmanību. Tā kā sala atrodas Vidusjūras centrā, tā pakāpeniski pārgāja finiķiešu, kartāgiešu, romiešu, bizantiešu, pizāniešu un ģenuiešu, saracīniešu, aragoniešu un spāņu rokās. 18. gadsimtā tika dibināta Sardīnijas karaliste, ko iekļāva Itālijas valsts sastāvā. 19. gs. uz salas, līdz pat sava mūža galam, slēpās Džuzeppe Garibaldi.
Ekonomika. Sardīnijā liela nozīme ir tradicionālajai jēru audzēšanai, olīvu audzēšanai un vīna darīšanai. Tikai pavisam nesen rūpniecības produkcijas apjoms ir panācis agrārā sektorā saražoto apjomu.
Lielakā daļa no Sardīnijas slavenās, makslinieciskās amatniecības attiecas uz ļoti senu vēstures periodu, šo veco motīvu harmonija ar mūsdienīgajiem vēlreiz apliecina kopējo harmoniju uz šīs salas. Austie paklāji no Kaļjārijas, Oristano, Hioras; šalles, kas rotātas ar pērlēm un zelta diegiem; tradicionālie sardīniešu no mezgliem austie paklāji no Dorgales; bagātīgi dekorētā keramika; lieliskie izstrādājumi no ādas un salmu pinumi; juvelierizstrādājumi no koraļļiem un zelta - tie ir tikai nedaudzi vietējo amatnieku darības veidi.
