Lācenes un lāči, biezie skujkoku meži, klintis, ūdeņi un purvi, ziemeļbriežu pastaigas pa autoceļu, norādes divās valodās, liels alkohola un kafijas patēriņš izteikti raksturo šo Eiropas ziemeļu zemi. Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Botnijas līča austrumu krastā. Dienvidos valsti apskalo Somu līcis, ziemeļos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļrietumos-ar Zviedriju, un visgarākā sauszemes robeža valstij ir austrumos ar Krieviju (Karēliju)- 1340 km. Trešdaļa valsts teritorijas atrodas aiz ziemeļu polārā loka. Valsts teritorija izstiepta 1200 km garumā no ziemeļiem uz dienvidiem. Somijas galējos ziemeļus tāpat kā Zviedrijā un Norvēģijā sauc par Lapzemi. Baltijas jūrā kā graudi izkaisītas šēru ansamblis-Ālandu salas (ap 6500 salu).
Platība: 338 145 km2
Galvaspilsēta: Helsinki (tālākā uz ziemeļiem esošā galvaspilsēta Eiropā)
Uzcelta uz pussalām un salām Baltijas jūras krastā, Helsinki ir īsta jūras pilsēta. Helsinki smaržo pēc jūras, bet ostās ir nemainīgs troksnis no ienākošajiem un izejošajiem kuģiem.
Pilsēta maina savu izskatu atkarībā no sezonas un valdzina ar savu skaistumu. Pilsētas centrs ir ar viegli jaušamu Parīzes gaisotni. Pastaigājieties zem parka kokiem un iepērcieties modernos veikalos. Helsinki piedāvā neierobežotas atpūtas un izklaides iespējas. Helsinkos ir lieliski muzeji, skaistas baznīcas, gleznaini parki, opera un interesantas vēsturiskas vietas. Pilsētas skaistie parki un piekrastes salas ir populāras atpūtas vietas arī vietējo cilvēku vidū.
Iedzīvotāji: 5 266 114 (2013.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: somi 93,4%, zviedri 5,6%, krievi 0,5%, igauņi 0,3%, čigāni 0,1%, sāmi jeb lapi 0,1% (2006.g)
Aiz Islandes un Norvēģijas ir trešā visretāk apdzīvotā valsts Eiropā.
Valsts valoda: somu (91,2% runājošo) un zviedru(5,5% runājošo), sāmu un krievu (3,3% runājošo) (2007.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)-kopš 1999.gada janvāra
Lielākās salas: Ālandu arhipelāgs 1552 km2, pie tam salu teritorija turpina palielināties, jo zemes garozai ceļoties, rodas jaunas salas un esošās kļūst lielākas.
Klimats: siltās Ziemeļatlantijas straumes ietekme uz klimatu jūtama arī Somijā, īpaši dienviddaļā, taču tās ietekmi mazina skarbās Ziemeļu Ledus okeāna gaisa masas. Tāpēc temperatūra ziemeļdaļā aiz polārā loka(subarktiskais klimats) ir zemākā nekā Somijas dienvidos(mērenās joslas klimats). Janvārī vidējā gaisa temperatūra dienviddaļā ir -60C , vidusdaļā un ziemeļos: -140C. Savukārt, jūlijā dienvidos ir +200C, virzienā uz ziemeļiem: +120C. Daudzie ezeri rada paaugstinātu gaisa mitrumu. Dodoties uz Somiju noteikti jāpaņem līdzi biezāku apģērbu, vējjaku, jo laika apstākļi ir mainīgi, bieži ir mākoņains. Vasaras ir vēsākas nekā Latvijā.
Ziemeļos sniega sega saglabājas 7 mēnešus, un polārā diena ilgst aptuveni 10 nedēļas vasarā (saukta par „pusnakts saules zemi”).
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju . Ja vēlme ir staigāt pa dabas takām, brist pa purviem, tad vēlams nodrošināties ar pretodu līdzekļiem. Purvos daudz knišļu, kuru kodieni var izraisīt alerģiju. Vēlamas potes pret ērču encefalītu, lai gan saslimstība ar šo slimību Somijā ir reta parādība.
