Francija

Francija
Ģeogrāfiskais stāvoklis : Francija atrodas Eiropas rietumos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru.  Ziemeļos valsti apskalo Ziemeļjūra, dienvidos Vidusjūra. Vidusjūrā Francijai pieder Korsikas sala. Rietumu un ziemeļu rajoni ir samērā līdzeni, centrālo daļu un rietumus aizņem Jura kalni un Vogēzi, uz dienvidrietumu robežas atrodas Pireneji, bet dienvidaustrumos atrodas augstākie Eiropas kalni – Alpi ar augstāko virsotni Monblānu 4807 m

Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. Ziemas ir maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no 0°C līdz +3°C. Vislabākais laiks apmeklēt Parīzi ir maijs un septembris-oktobris, bet Rivjēru vislabāk apmeklēt septembrī. Savukārt Korsikā vasaras ir ļoti garas un karstas (no +21°C līdz +27°C), bet ziemas samērā aukstas (no +6°C līdz +14°C). Vislabākais laiks atpūtai Korsikā ir no maija līdz jūnijam un no septembra līdz oktobrim.

Francijas ēdieni. Francija ir labi pazīstama ar saviem lieliskajiem ēdieniem un dzērieniem. Klimata un reljefa dažādība valstī ļauj audzēt daudz dažādu pārtikā izmantojamu kultūru. Katram reģionam ir savi specifiski ēdieni, piemēram, Francijas centrālajā daļā - boeuf bourguignon (cepta gaļa sarkanvīna mērcē), bet Marseļas apkārtnē pie Vidusjūras -bouillabaisse (zivju zupa ar ķiplokiem). Vēl Francija ir slavena ar dažādiem maizes un konditorejas izstrādājumiem, piemēram, croissants (radziņi), un daudzām siera šķirnēm.
 Izsmalcinātā franču virtuve ir ieguvusi pasaules slavu. Ēdienu gatavošana francūžiem jau sen pārvērtusies par kultu. Tajā pašā laikā teiciens „franču virtuve” ir ārkārtīgi plašs jēdziens, jo katrā Francijas provincē ir savi „firmas ēdieni” (franču valodā spécialités), ko gatavo no attiecīgajam reģionam raksturīgiem produktiem.
Alpu reģionā Savojā, kur atrodas lielākā daļa Francijas kalnu slēpošanas kūrortu, ievērojama vieta ēdienkartē ierādīta sieram. Vispopulārākais ēdiens ir fondī (Fondue savoyarde), ko gatavo no karstā baltvīnā izkausēta siera. Katliņu ar fondī novieto galda vidū, zem tā aizdedz spirta lampiņu, lai siers nesarec. Atsevišķi pasniedz gabaliņos sagrieztu, nedaudz apkaltušu maizi, kartupeļus vai pat augļus. Katrs pie galda sēdošais uzdur uz garas dakšiņas gabaliņu maizes un mērc to putojošajā siera masā. Fondī neēd vienatnē. Tas nav vienkārši ēdiens, bet gan savdabīgs rituāls, kas tuvina cilvēkus kopīgas maltītes laikā. Ļoti populāra ir arī raklete (Raclette savoyarde) – karsts, kausēts siers, ko pārlej vārītiem kartupeļiem un kūpinātai gaļai un pasniedz ar sālītiem gurķīšiem. Vēl viens izteikts Alpu reģiona ēdiens ir „Tartiflette“ – sacepums no kartupeļiem, cūkgaļas un tradicionālā siera „reblošona”.
Ēdiens francūžiem ir svēts, tādēļ katru dienu apmēram 13:00 un katru vakaru ap 20:00 visa tauta sēžas pie galda. Daudzi restorāni un kafejnīcas šajā laikā ir pārpildīti, tādēļ jāierodas vai nu kādu laiciņu iepriekš, vai laikus jāpasūta galdiņš. Parasti franču brokastis ir ļoti pieticīgas: apelsīnu sula, džems, kruasāns (kārtainās mīklas radziņš), kafija. Francūžiem otrās brokastis atbilst mūsu pusdienām, bet vakariņo viņi vēlu. Francūži labprāt ēd nesteidzīgi, izbaudot maltīti. Pirms maltītes pieņemts iedzert kādu glāzi apetīti rosinoša aperitīva. Savukārt desertā saldumu vietā bieži vien pasniedz sagrieztus vairāku siera šķirņu gabaliņus.

Francijas dzēzieni. Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas. Viens no lielākajiem vīna darīšanas reģioniem valstī ir Alpu departaments Savoja, kur ar vīna darīšanu nodarbojās jau antīkajos laikos. Šobrīd Savojā audzē 23 vīnkoku veidus. Kalnu apvidus ilgie un saulainie rudeņi ļauj šeit ievākt lieliskas vīnogu ražas. Savojas vīni lielākoties ir viegli baltvīni ar svaigu garšu un augļu aromātu. Pie augstākās šķiras vīniem pieder ”Vins de Savoie”, ”Roussette de Savoie”, ”Seyssel” un ”Crepy”. No stipriem vietējiem dzērieniem īpaši populārs ir „Ženepī” (Genepi) – Alpu kalnu augu uzlējums. Pasaulslavens ir arī liķieris „Šartrēze” (Chartreuse), kuru dara Grandšartrēzes kolsterī, netālu no Grenobles. Ir divi „Šartrēzes” veidi: 40° stiprais dzeltenais liķieris, kura pagatavošanā izmanto 120 sastāvdaļas, un 55° stiprais zaļais liķieris no 250 sastāvdaļām. Gan „Ženepī”, gan „Šartrēzi” francūži parasti dzer pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu.

Apskates objekti Francijā:

Moulin Rouge" Ik sezonu tās tiek mainītas, saglabājot publikas iemīļotāko. Priekšnesumā dominē ne tikai skaistās klasiskās dejas. Tostarp, uzstājas vēderrunātāji, kuru profesija pazīstama jau no viduslaikiem. Domāts par to, lai arī bērniem būtu interesanti. Galveno lomu izpildītāju vidū ir talantīgi krievu baleta skolas pārstāvji. Modernāks šovs ir "Lido " Elizejas laukos, kur reizēm pat četros no rīta ir vairāk ļaužu nekā dienā, "Chey le Milliardaire", "Crazy Horse" — netālajās šķērsielās un "Les Folies Bergeres" Monmartrā.

Luksemburgas dārzs ar pili. 17.gasimta sākumā pavēlēja celt mazgadīgā Luija XIII māte Marija Mediči. Viņai bija apnikuši drūmie un nelabi smirdošie viduslaicīgās Luvras gaiteņi un patrepes, tāpēc karaliene uzdeva arhitektam Salomonam de Brosam [Salomon de Brosse] radīt pili, kas ar savu krāšņumu neatpaliktu no tā laika modes noteicējas Itālijas standartiem. Nekas nesātīgajai Marijai no Florences nebija par dārgu: Doma kupolam bija jābūt augstākajam, telpas bija jārotā ar viszeltītākajiem spoguļiem, bet pieņemšanas zālēs jānovieto lielākās Rubensa gleznas, kuru galvenā varone, protams, bija Marija Mediči pati, galminieku, enģeļu un antīko dievu vidū. Luksemburgas pilij līdzās atrodas viens no skaistākajiem Parīzes parkiem. Tā «franču» stilā stādītās ziedu dobes ir izsmalcinātas dārza mākslas paraugs, kas izraisa pat lielāku sajūsmu nekā ēnainajās alejās ieslēptās skulptūras, kas sniedz pārskatu par dārza tēlniecības attīstību un stiliem gandrīz četru gadsimtu garumā. Vasaras mēnešos lielā dārza Oranžērija tiek atbrīvota no tropu augu podiem un pārvērsta par izstāžu zāli.
Parīzes Dievmātes katedrāle. Tagad labirintu sistēma 30 kilometru garumā tiek rūpīgi kopta, iesaistoties arheoloģijas un ģeoloģijas studentiem. Tūristiem tiek piedāvāta arī katakombu un seno kanalizācijas ietaišu apskate. Vietējie tur degunu nebāž, jo valda diezgan liela netīrība un jābrauc ar laivām. Bet ārzemniekiem tā ir eksotika. Atliek tikai pārlapot Viktora Igo darbus, lai iztēlotos milzu peles, žurkas, revolucionārus un klaidoņus, sauktus par klošāriem, kas tur reiz mituši.
Triumfa arka ir memoriālo celtņu tips; brīvi stāvoši monumentāli vārti ar 1 vai 3 ieejas ailēm, rotāti ar plastisku dekoru un uzrakstiem. Parīzē ir Napoleona triumfa arka. Tā ir 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militārajām uzvarām (celta par godu Napoleona gūtajai uzvarai Austerlicas kaujā 1805.gadā). Lēmumu par tās celtniecību 1806.gadā pieņēma Napoleons. Imperators nomira, nesagaidījis 1836.gadu, kad viņa krustdēls - karalis Luijs Filips atklāja Triumfa arku. Tomēr Napoleonam bija gods pirmajam (kaut arī mirušam) iziet caur šo arku, uz kuras sienām lasāmi 660 ģenerāļu vārdi un 128 kauju nosaukumi, kurās franči guva uzvaras.
Eifeļa tornis ir metāla tornis, kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža 1889. gada 31. martā, līdz pat 1930. gadam tā bija pasaules augstākā celtne. 300 metrus augstais tornis, kas nosaukts par godu tā arhitektam Gistavam Eifelim ir iecienīts tūristu apmeklējumu objekts, kur gadā viesojas vidēji 5,5 miljoni tūristu. Torņa augstums kopā ar antenu ir 324 metri (1063 pēdas). Torņa augstums sākumā bija 300 m, tagad 320 m. Skatu platformas atrodas 58 m, 115 m un 278 m augstumā.
Luvra - bijusī aizsargpils, Francijas karaļa mītne - tagad viens no vispazīstamākajiem mākslas muzejiem pasaulē. Luvras vēsture sākas 13.gadsimtā, kad Filips Augusts aizsardzības nolūk spēcīgu cietoksni gar Sēnas upi. Tā vēl nebija karaļu rezidence, bet aiz neieņemamajām sienām glabājās arhīvs un nauda.
 

Francijā ieteicams apskatīt

viennozīmīgi ir interesanta vieta, kuru apmeklēt gan ziemā gan vasarā jo šinī teritorijā ir iespējams sastapt gan Alpu kalnus, gan okeānus gan vienkāršu klimatu kas līdzīgs mūsu pašu ziema/pavasaris/vasara/rudens. Ja skatāmies uz Francijas teritoriju, kas ir lielāka nekā 640 tūkstoši kvadrātkilometru, tad šajā zemes nostūrī jūs varat sastapt visu sākot no Vidusjūras tropu augiem līdz pat kalnainiem klimatiem, kur ziema ir vairāk nekā 150 dienas gadā. Francija izsenis ir bijusi slavena ar saviem vīna laukiem un kalnu atpūtas kompleksiem priekš slēpotājiem un citiem ziemas sporta veidu cienītājiem. Alpu kalni ir ļoti pateicīgi šajā ziņā, jo citviet sniega sega šajā reģionā nenokūst visu gadu, bet lielākajā apvidū sniegs ir vairāk nekā pusgadu un tas nozīmē ļoti daudz iespējas ziemas sporta-veidu cienītājiem

Fontenblo pili, kur savā laikā apmetās pats Napoleons Bonaparts

Le Puy-en-Velay – neparasta pilsētiņa neparastā vietā. Le Puy-en-Velay atrodas Vidusfrancijas dienvidu daļā, Augšluāras departamentā.

Normandijas galvaspilsēta Ruāna ir īsts gotiskās arhitektūras šedevrs. Ruānas katedrāle ir viens no viduslaiku lieliskākajiem arhitektūras pieminekļiem. Pilsēta kļuva bēdīgi slavena  pēc Žannas d`Arkas tiesāšanas Simtgadu kara laikā, kā rezultātā angļi viņu sadedzināja sārtā

Gardas tilts – seno romiešu meistardarbs

Avinjonā, gribēsies šeit uzkavēties pēc iespējas ilgāk. Ne velti Avinjona iekļauta UNESCO pasaules mantojuma objektu sarakstā. Aviņjona atrodas Ronas upes krastā un daudzo baznīcu un zvanu dēļ tiek saukta par skanošo jeb zvanošo pilsētu. Tā slavena ar savām viduslaiku celtnēm, no kurām nozīmīgākās ir Pāvesta pils un tai līdzās esošā katedrāle.

Īstiem vīnu cienītājiem noteikti iepatiksies  Bordo pilsēta un tās apkārtne, kura ir pazīstama kā  bordo vīna ražošanas apgabals. Vīnu šajā reģionā gatavo jau kopš 8. gadsimta

Francijas pērli Nicu Côte d’Azur jeb Franču Rivjēras galvaspilsēta Nica atrodas brīnišķīgā vietā pie Vidusjūras Enģeļu līča. Tā ir vienlaikus vilinoša un rosīga, bet arī glamūrīga un skandaloza vieta, kur jau gadsimtu pulcējas bagātie, varenie un slavenie. Skaidrā un brīnišķīgā gaisma, kas apspīd Vidusjūru, ir tas, kas piesaista šai vietai luksusa cienītājus jau divus gadsimtus, savukārt novakares ēnas vilinās tos, kam patīk iziet sabiedrībā skaistos tērpos.

Ģeogrāfiskais stāvoklis:  Francija atrodas Eiropas rietumos. Ziemeļaustrumos robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu un Vāciju, austrumos ar Vāciju un Šveici, dienvidaustrumos ar Monako un Itāliju, dienvidrietumos ar Spāniju un Andoru. Ziemeļos valsti apskalo Ziemeļjūra, dienvidos Vidusjūra. Vidusjūrā Francijai pieder Korsikas sala. Rietumu un ziemeļu rajoni ir samērā līdzeni, centrālo daļu un rietumus aizņem Jura kalni un Vogēzi, uz dienvidrietumu robežas atrodas Pireneji, bet dienvidaustrumos atrodas augstākie Eiropas kalni – Alpi ar augstāko virsotni Monblānu 4807 m v.j.l.

Platība: 543 965km2
Iedzīvotāju skaits: 59 364 000
Valsts iekārta: Prezidentāla republika
Galvaspilsēta: Parīze (9,47 milj.)
Lielākās pilsētas: Marseļa, Liona, Lille, Tulūza, Bordo, Nante, Dižona, Nica.
Oficiālā valoda: Franču
Reliģija: Katoļi (81%), protestanti, musulmaņi.
Klimats: Mērens jūras klimats, austrumos pārejošs uz kontinentālu, Vidusjūras piekrastē – subtropisks. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +20°C līdz +25°C. Ziemas ir maigas, vidējā janvāra temperatūra ir no 0°C līdz +3°C. Vislabākais laiks apmeklēt Parīzi ir maijs un septembris-oktobris, bet Rivjēru vislabāk apmeklēt septembrī. Savukārt Korsikā vasaras ir ļoti garas un karstas (no +21°C līdz +27°C), bet ziemas samērā aukstas (no +6°C līdz +14°C). Vislabākais laiks atpūtai Korsikā ir no maija līdz jūnijam un no septembra līdz oktobrim.

Iedzīvotāju skaits ir apmēram 63 milj. Šajā ziņā Francija ieņem trešo vietu Eiropā, aiz Krievijas un Vācijas. Vairāk nekā 8 % iedzīvotāju ir imigranti. Apmēram 1,7 milj. – itālieši, spāņi, portugāļi, poļi, vairāk nekā 2 milj. – ieceļotāji no bijušajām Francijas kolonijām Āfrikā (Marokas, Alžīrijas, Tunisijas) un citām Āfrikas valstīm, apmēram 0,8 milj. – ieceļotāji no Āzijas. Pēdējā laikā Francijas iedzīvotāju skaits galvenokārt pieaug uz imigrantu un viņu ģimeņu rēķina. Šī iemesla dēļ francūži uzskata, ka imigrantu pieplūdums pakāpeniski jālikvidē.

Valsts valoda – franču. Reģionos runā septiņos dialektos. 86 % francūžu runā tikai dzimtajā valodā, apmēram 3 % runā vācu valodā vai vācu dialektā, aptuveni 2,5 % runā arābu valodā, bet aptuveni 6 % runā tikai atsevišķiem reģioniem raksturīgos dialektos. Francijā runā arī portugāļu, itāļu un arābu valodā. Attiecībā uz angļu valodu francūži ir visnotaļ jutīgi, tādēļ šo valodu jāizmanto piesardzīgi - ja uzreiz sāksiet runāt angliski, Jums var nepievērst uzmanību. Lai neaizvainotu francūzi, saruna obligāti jāsāk ar jautājumu: „Vai jūs runājat angļu valodā?”

Reliģija
Saskaņā ar 2007. gada ziemā veiktā pētījuma datiem, 51 % francūžu ir katoļi, gandrīz 30 % atzinuši, ka ir ateisti, 4 % ir musulmaņi, 3 % protestanti, 1 % ir jūdaisti, bet veseli 10 % ierindoja sevi citu reliģiju ticīgo skaitā vai norādīja, ka nezina, kam tic.

Valsts vadība un politika
Francijas Republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru ievēl uz pieciem gadiem. Likumdevēja vara pieder divpalātu parlamentam, ko veido Nacionālā Asambleja un Senāts. Ievērojams fakts: francūži ir ļoti uzticīgi saviem valsts vadītājiem - kopš 1974. gada valsti vadījuši tikai četri prezidenti.

Ekonomika
Vispārējāekonomikas apjoma ziņā Francija ieņem piekto vietu pasaulē, bet lauksaimniecības produktu eksporta ziņā - otro vietu pasaulē. Jau neskaitāmus gadus tūristu apmeklējumu skaita ziņā Francijai pieder līderpozīcijas pasaulē: gadā valsti apmeklē apmēram 80 milj. tūristu, un šis skaitlis pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu.
Galvenās saimnieciskās nozares: autorūpniecība, elektrotehniskā rūpniecība, kuģubūve un aviobūvniecība. Pasaulē plaši pazīstama ir Francijas ķīmiskās rūpniecības produkcija, sākot ar sintētisko šķiedru, plastmasu, mēslojumu, automašīnu riepām un beidzot ar ārstniecības līdzekļiem un parfimēriju. Kopš neatminamiem laikiem pasaulē slavens ir Francijas tekstils un trikotāža, šūtās modes preces, galantērijas preces, dārgas rotas. Kodolelektroenerģijas ražošanas jomā Francija ieņem otro vietu pasaulē, šajā jomā piekāpjoties tikai ASV.
Paradoksāli, taču pēdējos 30 gados Francijā gandrīz katrs desmitais iedzīvotājs ir bezdarbnieks, tomēr tas valstij netraucē konkurēt pasaules tirgos.

Resursi
Derīgo izrakteņu karte Francijā ir viena no raibākajām ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Ziemeļaustrumos atrodas ievērojamas dzelzs rūdas, akmens, kālija un akmeņogļu atradnes. Alumīnija ražošanā izmantojamā boksīta rezerves ir valsts dienvidos – tiešā Alpu upju tuvumā, kas dod lētu hidroenerģiju. Gāzes un naftas ieguvi veic valsts dienvidaustrumos. Urāna ieguves ziņā Francijai Eiropā pieder līderpozīcijas, bet dzelzs rūdas ieguvē – ceturtā vieta.

Vēstures fakti
Senatnē Francijas teritoriju apdzīvoja galli (ķeltu ciltis), no kuriem arī radies tās senais nosaukums – Gallija. Ap 1 gs. p.m.ē. vidu Galliju iekaroja Romieši, bet mūsu ēras 13 gs. tika izveidota Rietumfranku karaliste, un valsts ieguva Francijas nosaukumu. 1337. gadā sākās Simtgadu karš ar angļiem, kurā spilgti izcēlās Žanna d’Arka. Pēc uzvaras 100 gadu karā, angļi tika padzīti no franču zemēm un atjaunota Francijas vienotība zem viena karaļa varas. 16 gs., kad Franciā valdīja karalis Ludviķis XIV, tā kļuva par varenāko valsti Eiropā – šeit uzplauka amatniecība, zinātne un māksla. Lielās franču revolūcijas laikā 1792. gadā monarhiju gāza un izveidojās republika. 19 gs. Francijā bija vēsturisku notikumu pārbagāts: Napoleona impērijas uzplaukums un sabrukums, jauna revolūcija, Parīzes Komūna un Trešās Republikas izveidošana. Francijas vēsturē 19 gs. iegājis arī kā svešu zemju iekarošanas laiks, kad Francija, tūlīt aiz Anglijas, kļuva par otru lielāko valsti Āzijas, Āfrikas un Okeānijas koloniju skaita ziņā. Otrā Pasaules kara laikā Francija tika okupēta, un pēc kara beigām tās kolonijas cita pēc citas izcīnīja neatkarību. 1958. gadā pēc ģenerāļa Šarla de Golla ierosinājuma tika pieņemta 5. Republikas Konstitūcija, kas paplašināja valsts prezidenta tiesības.
Mūsdienās Francijai ir ievērojama loma Eiropas Savienībā. Francijas austrumu pilsēta Strasbūra ir Eiropas Parlamenta galvaspilsēta.
 
NODERĪGI PADOMI
 
Elektrība
Elektrotīkla spriegums220 V.

Tālrunis
Taksofonos izmanto kartes, kuras var iegādāties preses kioskos vai tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās. Zvanīt no taksofoniem ir lētāk nekā izmantot viesnīcas tālruni. Francijas starptautiskais kods – 33. Uz Latviju ir jāzvana šādi: 00 371 + Latvijas pilsētas kods + abonenta tālruņa numurs.

Nauda
Naudas vienība Francijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro nomināla banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas, 1 un 2 eiro monētas. Valūtas maiņu veic visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas automāti. Turklāt visas bankas pieņem ceļojuma čekus, bet bankas automāti apkalpo eiročeku kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo MasterCard, VISA un American Express kartes.

Veikalu darba laiks
Slēpošanas reģionos veikali parasti strādā no 9.00 līdz 12.00 un apmēram no 15.00 līdz 19.00, svētdienās un pirmdienās – slēgts. Banku darba laiks: pirmdiena - piektdiena no 9:00 līdz 16.00. Bankas nestrādā brīvdienās, valsts svētku dienās un tiek slēgtas pirms svarīgiem svētkiem.

Dzeramnauda
Tradicionāli viesmīlim atstāj apmēram 5–10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes).
 
Ārsti un slimnīcas
Negaidītas saslimšanas vai nelaimes gadījumā jāvēršas pie ārsta vai tas ir jāizsauc ar viesnīcas administratora starpniecību. Par medicīnisku pakalpojumu sniegšanu pieprasiet šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā norādīta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprinātu medicīnisko izdevumu rēķinu, recepti zāļu iegādei un kvīti par izrakstītajām zālēm. 
Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi tiks atmaksāti tikai tad, ja Jūs esat apdrošinājies un laikus vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses norādītas polisē), kurš ir pilnvarots rūpēties par Jūsu ārstēšanu un norēķināties par to. Uzmanīgi izlasiet visu polisē sniegto informāciju. 
Evakuējot cietušo no nogāzes, glābēji var pieprasīt no viņa apdrošināšanas kompānijas tālruņa un faksa numuru, kā arī apdrošināšanas numuru. Tādēļ vēlams šīs ziņas pierakstīt atsevišķi vai vienmēr nēsāt sev līdzi apdrošināšanas polisi.
 
Imūnprofilakse
Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta. Lai saņemtu papildu informāciju, vērsieties pie sava ģimenes ārsta vai zvaniet uz Latvijas Infektoloģijas centru pa tālruni 7014500.

Drošības pasākumi
Pat tad, ja laiks ir apmācies, kalnos saule ir ļoti aktīva, tādēļ nepieciešams vilkt saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu (kā arī lūpu balzamu, kas aizsargās pret aukstumu un spēcīga vēja ietekmi). Bērniem slēpojot obligāti jāvelk ķivere. Ieteicams neatstāt inventāru bez uzraudzības, kalnos mēdz notikt arī zādzības. Naudu, vērtslietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā.

Transports
Kalnu kūrortos parasti kursē bezmaksas autobusi, kas nogādā slēpotājus pie pacēlājiem. Lielos slēpošanas reģionos ne vienmēr ir autobusu satiksme starp dažādām ielejām, tādēļ ieteicams laikus uzzināt pacēlāju slēgšanas laiku, lai nenokavētu pēdējo nobraucienu. Pieejami arī taksometra pakalpojumi, kurus apmaksā pēc skaitītāja.

Autonoma
Slēpošanas kūrortos auto noma nav lēta. Labāk vērsties tuvējo lielo pilsētu auto nomās. Automašīnu noīrēt var persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir spēkā esoša Eiropas parauga autovadītāja apliecība (auto vadīšanas stāžs – ne mazāk par vienu gadu). Nepieciešama arī spēkā esoša, uz autovadītāja vārda izsniegta kredītkarte. Šajā kredītkartē tiks bloķēta drošības depozīta summa un summa, kas nepieciešama automašīnas uzpildīšanai ar degvielu. Jūs saņemsiet automašīnu ar pilnu degvielas tvertni, un ar pilnu degvielas tvertni tā ir arī jāatdod atpakaļ.

Ievešanas ierobežojumi
ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi šādi priekšmeti: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna un 110 litri alus. 

Vēstures fakti
Senatnē Francijas teritoriju apdzīvoja galli (ķeltu ciltis), no kuriem arī radies tās senais nosaukums – Gallija. Ap 1 gs. p.m.ē. vidu Galliju iekaroja Romieši, bet mūsu ēras 13 gs. tika izveidota Rietumfranku karaliste, un valsts ieguva Francijas nosaukumu. 1337. gadā sākās Simtgadu karš ar angļiem, kurā spilgti izcēlās Žanna d’Arka. Pēc uzvaras 100 gadu karā, angļi tika padzīti no franču zemēm un atjaunota Francijas vienotība zem viena karaļa varas. 16 gs., kad Franciā valdīja karalis Ludviķis XIV, tā kļuva par varenāko valsti Eiropā – šeit uzplauka amatniecība, zinātne un māksla. Lielās franču revolūcijas laikā 1792. gadā monarhiju gāza un izveidojās republika. 19 gs. Francijā bija vēsturisku notikumu pārbagāts: Napoleona impērijas uzplaukums un sabrukums, jauna revolūcija, Parīzes Komūna un Trešās Republikas izveidošana. Francijas vēsturē 19 gs. iegājis arī kā svešu zemju iekarošanas laiks, kad Francija, tūlīt aiz Anglijas, kļuva par otru lielāko valsti Āzijas, Āfrikas un Okeānijas koloniju skaita ziņā. Otrā Pasaules kara laikā Francija tika okupēta, un pēc kara beigām tās kolonijas cita pēc citas izcīnīja neatkarību. 1958. gadā pēc ģenerāļa Šarla de Golla ierosinājuma tika pieņemta 5. Republikas Konstitūcija, kas paplašināja valsts prezidenta tiesības.
Mūsdienās Francijai ir ievērojama loma Eiropas Savienībā. Francijas austrumu pilsēta Strasbūra ir Eiropas Parlamenta galvaspilsēta.