Vjetnama

Īsumā par Vjetnamu

⛅  sezona no decembra līdz aprīlim
🌡️  gaisa temperatūra no +25 °C līdz +34 °C
🌊  ūdens temperatūra no +22 °C līdz +26 °C
🌡️  sezonas karstākais mēnesis - aprīlis, aukstākais - janvāris

Vjetnama – valsts Āzijas Dienvidrietumu daļā. Ziemeļos robežojās ar Ķīnu, Rietumos – ar Laosu un Kambodžu, Dienvidu un Austrumu robežas apskalo Dienvidķīnas jūra. Bez cietzemes pie Vjetnamas pieder arī salas Kondao, Fukok u.c. Platība – 332 kv.km.
 Ģeogrāfija: Vjetnama ziemeļos robežojas ar Ķīnu, rietumos – ar Laosu un Kambodžu, savukārt austrumos valsts piekrasti apskalo Klusais okeāns. Vjetnama atrodas Dienvidaustrumu Āzijas centrālajā daļā. Valsts teritorija stiepjas no Lung Cu ciema (Ha Tuyen province) ziemeļos līdz Rach Tau miestam (Minh Hai province) dienvidos.
Valsts iekārta: Republika
Iedzīvotāju skaits: 86 mln.
Platība: 329 566 km²
Galvaspilsēta: Hanoja
Lielākās pilsētas: Hanoja, Ho Ši Mina, Dalata.
Oficiālā valoda: Vjetnamiešu
Augstākā virsotne: Fansipans (3 144 m. v. j. l.)
Garākā upe: Honga
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Vjetnama atrodas Āzijas Dienvidu daļā. Ziemeļi robežojas ar Ķīnu, Rietumi ar Laosu un Kambodžu. No Dienvidiem Vjetnamu apskalo Tailandes līcis, no Austrumiem Tonkinas līcis un Dienvidķīnas jūra.
Izplatītākās valodas: Krievu, Angļu, Franču, Ķīniešu
Reliģija: Budisms
Klimats: Tā kā Vjetnama ir gara valsts, tad, ja Ziemeļu daļā ir auksts un vējains laiks, tad Vjetnamas Dienvidos ir karsts un spīd saule. Valsts Dienvidu daļā ir divas sezonas – sausā (no maija līdz novembrim) un mitrā (no decembra līdz aprīlim) raksturīgs tropu klimatam, bet Ziemeļu daļā aukstas ziemas un karstas vasaras.
Naudas vienība: dongi (VND)     Iedzīvotāji:Tagad Vjetnamas iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug vidēji par 2,2 procentiem, 37,5 procenti iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Vjetnamiešu mūža vidējais ilgums ir 67 gadi sievietēm un 63 gadi vīriešiem. No katriem tūkstoš jaunpiedzimušajiem mirst 42 mazuļi.
Vjetnama ir lauksaimniecības zeme, pilsētās dzīvo tikai 21 procents valsts iedzīvotāju, taču pilsētnieku īpatsvars kopš 90. gadu sākuma pieaug caurmērā par 3,1 procentu gadā, savukārt laucinieku skaits ik gadu palielinās vidēji par 2 procentiem.
Nacionālā virtuve: Galvenais, kas raksturo vjetnamiešu virtuvi, ir rīsi. Rīsus Vjetnamā izmanto gan pamtēdienā, gan saldajos ēdienos. Kā arī augļi, zivis, gaļa, garšvielas un mērces. Katrā ēstuvē var pasūtīt zupu ar zušiem un nūdelēm. Ca phe phin – garšīga vjetnamiešu kafija, kura ir ļoti stipra un ļoti salda.
Kultūra:Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir vjetnamieši, kuru vidū dzīvo arī neliels skaits ķīniešu. Vjetnamas kultūra izveidojusies Sarkanās upes un Ma upes deltā, kur cilvēki kopa savus rīsa laukus. Viņi dzīvoja vienkāršu zemnieku dzīvi mazos ciematiņos, kuru centrā atradās sabiedriskais nams. Mūsdienās cilvēki, kas apdzīvo valsts lauku rajonus, joprojām pieturas pie šī dzīves stila.
Apskates objekti: My Lai memoriāls – muzejs, kas ietver ekspozīcijas, kas veltītas noziegumiem, kurus kara laikā valstī pastrādājuši amerikāņi. Slavenās My Lai masu slepkavības fotogrāfijas, cilvēku embriji, ģenētiski deformēti mazuļi un nevainīgi cilvēki slepkavošanas procesā – tas viss apskatāms šajā unikālajā muzejā.
Atkalapvienošanās pils – ietver daudzas fantastiski dekorētas istabas, piemēram, pieņemšanas istabu, darbistabas, akreditācijas ceremoniju istabu un banketu zāli. Pils lepojas ar pagrabu, kas ietilpst apakšzemes tuneļu sistēmā. Ēku, kas dēvēta arī par Neatkarības pili, nodēvēja par Atkalapvienošanās pili, lai simbolizētu garu un stipru gribu, kas palīdzēja vjetnamiešiem atgūt neatkarību un atkal apvienot valsti.
Ben Than tirgus – agrākos laikus bijis galvenais dzelzceļa termināls, bet tagad ir lielākais tirgus laukums visā pilsētā. Tajā nopērkamas visdažādākās preces, sākot no importētas elektrotehnikas un beidzot ar pārtikas precēm.
Cao Dai templis – noteikti jāredz unikālās reliģijas svinīgās ceremonijas, kas norisinās dienas vidū, kurās piedalās priesteri un to sekotāji, tērpušies sarkanos, zilos, dzeltenos un baltos apģērbos.
Mekongas upes delta – viena no pasaulē lielākajām deltām, kuru veido daudzas varenās Mekongas upes attekas.
Dalata – kalnu kūrorts Centrālajā augstienē piedāvā fantastiskus dabas skatus, kā arī franču kolonizācijas laika vēstures liecības. Etnisko Minoritāšu muzejs noteikti jāaplūko tiem, kas interesējas par tautastērpiem, gongiem, dažādiem rotājumiem un citām relikvijām, ko savākuši vietējie Lam Dong provinces iedzīvotāji. Tāpat interesants apskates objekts šeit ir veca, pamesta atomelektrostacija.
Vjetnamas  pilsētas, kuras ir vērts apmeklēt
Fanthjeta var lepoties ar desmitiem pirmklasīgām viesnīcām, grezniem parkiem, baseiniem un spa centriem. Taču šeit joprojām nav trokšņainu diskotēku, bet nelieli bāri slēdzās ciet 10os vakarā.
Fanthjetā ir viss tāpat kā tiek stāstīts reklāmas prospektā: garas smilšu pludmales, putnu dziedāšana no rītiem, tīra jūra un mierīgie vakari. Fanthjetā var izbaudīt mierīgu atpūtu: Jūsu sarakstā būs tikai miegs, garšīgas pusdienas un skaisti dabas skati.
Viena no galvenajām izklaidēm kūrortā – rīta pastaigas pa pludmali. Jūra atsedz garu krasta bangu joslu, kuru klāj visu varavīksnes krāsu gliemežvāki. Pa krastu augstprātīgi staigā eksotiskie putni, kuri izrādās ir vistas, taču nemaz nav līdzīgi mūsu vistām. Vietējie jūrnieki atgriežas ar lomu smieklīgās laivās, kuras ir līdzīgas pītiem groziņiem.
Hošimina, Saigona, „Tālo Austrumu pērle”, Austrumu Parīze” – visi šie nosaukumi attiecās uz vienu Vjetnamas pilsētu.
Pati lielākā Vjetnamas pilsēta ir industriālais, komerciālais, transporta un komunikācijas, kā arī tūrisma centrs valstī.
Par spīti vētrainai XX gadsimta būvniecībai, kas padara pilsētas skatu līdzīgam tādām pilsētām kā Singapūra un Bangkoka, Saigona vēl nav nozaudējusi savu savdabīgumu, saglabājot vairākus senlaicīgus arhitektūras pieminekļus, slavenas vēsturiskas vietas un gleznainus dabas nostūrus. Nacionālo tradīciju, Ķīnas un Rietumeiropas kultūras elementu sajaukums padara pilsētas Hošimina apmeklējumu par visvairāk paliekošo atmiņā. Ēnainas alejas, franču apbūves graciozās ēkas, Saigonas Dievmātes katedrāle (Notr Dam de Saigon ) un Prezidenta pils ir kaimiņos ar lieliskām pagodām, mošejām un Hinduisma pagodām.
Pašā Saigonā diena nebeidzās ar tumsas iestāšanos, neatkārtojama nakts dzīve te liesmo neskaitāmās kafejnīcās, bāros un restorānos.
Pavadiet šajā pilsētā 2-3 dienas. Pastaigājaties pa senlaicīgu koloniālo centru. Apmeklējiet Reunification Hall! Izdzeriet aukstu alu bārā uz viesnīca jumta, vērojot virmojošo dzīvi lejā, apmeklējiet kāju masāžu – un ar jauniem spēkiem izstaigājiet veikalus Dong Hoj ielā.
Mekonga – desmitā garākā upe pasaulē, Indoķīnas diženā upe un Vjetnamas galvenā upe. Visa valsts dzīve ir koncentrēta apkārt Mekongai. Mekonga baro valsti, kuras lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību. Un vēl Mekongā ir daudz zivju. Mekonga baro miljonus cilvēku. Taču daudziem tā nav tikai pārtikas avots, bet arī dzimtās mājas. Cilvēki dzīvo tieši laivās. No tādām peldošām mājām tiek izveidotas veseli ciemu uz ūdens. Sadzīvē laiva maz atšķiras no mājiņas. Tas pats altāris, fotogrāfijas uz sienām, petrolejas plīts, mēbeles no kokskaidu platēm, pat televizors, kas no neseniem laikiem jau skaitās par greznību Vjetnamā.