Anglija - tā ir valsts galvenā un senākā sastāvdaļa, kas pēc platības aizņem vairāk nekā pusi no Lielbritānijas salas. Pārējās teritorijas ir Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Svētki ir viens aspekts, kas raksturo šo valsti. Ziedu svētki, karaliskā regate, Liverpūles „ Bītlu” festivāls, Robina Huda svētki, Ročestras skursteņslauķu festivāls u.c. ir tikai daži no plašās svētku programmas.
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei bijusi milzīga ietekme pasaulē. Kādreiz tā kontrolēja plašu impēriju, tāpēc tagad angļu valodu saprot visā pasaulē. Milzīgie naftas krājumi, kas atklāti 1960.gadā Ziemeļjūrā, nodrošina lielu daļu no valsts enerģētiskā patēriņa.
Lielbritānijas ekonomika, galvenokārt, ir balstīta uz privātajiem uzņēmumiem, kuri nodrošina aptuveni četras piektdaļas no saražotās produkcijas un darba vietām Lielbritānijā. Kopš pēdējās globālās ekonomiskās lejupslīdes, kas notika no 1990.-1992.gadam, Lielbritānijā ir novērota pastāvīga izaugsme un zema inflācija. Ir sasniegts arī valsts vēsturē augstākais nodarbinātības līmenis. Lielbritānija tiek uzskatīta par Eiropas biznesa centru ar visatvērtāko uzņēmējdarbības vidi Eiropas Savienībā. Divas trešdaļas Lielbritānijas IKP sastāda pakalpojumu sektors. Londona joprojām ir pasaules lielākais starptautisko finansu pakalpojumu biznesa centrs, kurā ir centralizētas daudzu starptautisko banku operācijas Eiropā. Lai gan Lielbritānija nav pievienojusies Eiro-zonai, tomēr 31% pasaules ārvalstu valūtu eiro darījumu notiek Londonā. Lielbritānijai ir ļoti cieša ekonomiskā sadarbība ar ASV. Lielbritānija ir ASV lielākais ārvalstu investors un otrādi. Gandrīz 45% ārvalstu investīcijas aiziet uz ASV un 40% ārvalstu tiešās investīcijas nāk no ASV. Lielbritānijas uzņēmumi nodarbina aptuveni 1 milj. amerikāņu un tieši tāds pats skaits britu ir nodarbināti ASV kompānijās. (LR EM mājas lapa).
Informācija par valsti:
Platība: 244 820 km2
Galvaspilsēta: Londona
Iedzīvotāji: 60 776 238 (2007.gada jūlijs)
Mūža ilgums: vidējais: 78,7 gadi
vīrieši: 76,23 gadi
sievietes: 81,3 gadi (2007)
Iedzīvotāju blīvums: 248,2 cilv./km2.
Valsts valoda: angļu; reģionos- velsiešu, gēlu
Reliģijas: kristieši (katoļi, prezbiterāņi, anglikāņi, metodisti) 71,6%, musulmaņi 2,7%, hinduisti 1%, citi 1,6%, nenoteiktas ticības 23,1% (2001)
Etniskais sastāvs: angļi 83,6%, skoti 8,6%, velsieši 4.9%, ziemeļīrieši 2,9%, ekvatoriālās rases pārstāvji 2%, indieši 1,8%, pakistāņi 1,3%, jaukti 1,2%, citi 1,6% (2001)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 25 870 (2002)
Naudas vienība: sterliņu mārciņa (GBP)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Garākās upes: Temza, Sevērna, Trenta
Reljefs: krasti ir izroboti, Ziemeļīrijā-klinšaini, ar dziļiem līčiem. Valsts Z daļā stiepjas divas kalnienes: Grempjanu un Ziemeļrietumu kalniene, kas veido Skotijas ainavisko bagātību. Valsts vidusdaļā stiepjas Peninu kalni, bet DR daļā-Kembrijas kalni. Anglijas reģions ir paugurainu līdzenumu teritorija, kas pāriet Ziemeļjūras piekrastes zemienēs.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, alva, cinks, varš, dzelzsrūda, kaļķakmens, krīts, ģipsis, māli, sāls, silīcija smiltis, dabīgais šīferis, dabas ainavas
Klimats: Anglijā valda mērens klimats, kam raksturīgs liels nokrišņu daudzums visu gadu, lai arī gadalaikos ir novērojamas visai izteiktas temperatūru atšķirības. Tiesa,
Anglijā gaisa temperatūra reti nokrīt zem -5 un pārsniedz +30 grādus pēc Celsija (temperatūras rekordi ir attiecīgi -26 grādi un + 38 grādi).
Robežvalstis: Anglija robežojas ar Skotiju ziemeļos un Velsu rietumos, kā arī to apskalo Ziemeļjūra, Īrijas jūra un Ķeltu jūra.
Administratīvais iedalījums: Anglija iedalās 9 reģionos – East Midlands, Anglijas austrumi, Londona, Ziemeļaustrumi, Ziemeļrietumi, Dienvidaustrumi, Dienvidrietumi, West Midlands un Yorkshire ar Humber. Tie tālāk iedalās vēl sīkāk.
Jāpiebilst, ka Londona ir milzīga pilsēta ar piepilsētām, kas kopumā veido vienu reģionu.
