Igaunija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas valstu ziemeļdaļā, Baltijas jūras austrumu krastā un robežojas ar Latviju dienvidos, Krieviju austrumos un Somiju ziemeļos. Pēc zemes platības Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm un no Eiropas valstīm par to mazākas ir Šveice, Dānija, Holande un Beļģija.
Platība: 45 228 km2
Galvaspilsēta: Tallina
Iedzīvotāji: 1 266 375 (2013.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: igauņi 67,9%, krievi 25,6%, ukraiņi 2,1%, baltkrievi 1,3%, somi 0,9%, citi 2,2% (2000)
Vidējais iedzīvotāju vecums:
vidējais: 41 gadi
vīrieši: 37,4 gadi
sievietes: 44,3 gadi (2013.g.)
Iedzīvotāju blīvums: 27,9 cilv./km2.(2013.g.) 
Valsts valoda: igauņu 
Reliģijas: ev.luterāņi 13,6%, pareizticīgie 12,8%, kristieši 1,4%, citi 66,1% , ateisti 6,1% (2000.g.)
IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 21 700 (2012.g.)
Naudas vienība: eiro (EUR)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra republika
Administratīvais iedalījums: 15 apriņķi
Lielākās salas: Sāremā, Hījumā, Muhu un Vormsas sala. Pavisam kopā Igaunijai ir 1500 salas. 
Zemākais punkts: Baltijas jūra 0 m v.j.l.
Augstākais punkts: Munameģis 318 m v.j.l.
Garākā upe: Vehandu (162 km) un Pernu (144 km)
Lielākais ezers: Peipusa ezers 2670 km2
Reljefs: Igaunijas, tāpat kā Latvijas, zemes virsas formas izveidojusi ledus laikmeta šļūdoņu darbība, jo Igaunija ietilpst Ziemeļeiropas šļūdoņu robežās. Igaunija ir līdzena. Tās augstākā virsotne ir Munameģis (Olas kalns), kas atrodas valsts DA.
Igaunijas zemes slāņu pamatā ir cietais kristāliskais iezis, kas gadsimtu laikā pārklājies ar mālu un smilšakmeni, kas redzams Igaunijas Z. Igaunijas Z ir kaļķakmens un Igaunijas D – smilšakmens pamatieži.
Dabas resursi: fosforīti,kaļķakmens, degslāneklis jeb kukersīts, smilts, kūdra
Klimats: piekrastē jūras klimats ar vēsu vasaru un siltu ziemu, bet austrumdaļā jau mēreni kontinentāls klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no +4C rietumos līdz -7,50C austrumu daļā. Savukārt, jūlija vidējā temperatūra ir no +16,50C rietumos un +17,5 0C . Igaunijas klimata apstākļi ir līdzīgi Latvijai. Arī siltajās vasaras dienās ieteicams paņemt vējjaku vai siltāku džemperi, lietussargu un vieglu lietus mēteli, jo laika apstākļi mēdz mainīties dienas laikā. 
Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.
Igaunijas nosaukums ir radies no Indriķa hronikā minētā novada Ugaunija, kur pēc Endzelīna domām un ticis izrunāts kā ü.
Pašu igauņu nosaukums Eesti atvasināts no angļu-sakšu east (austrumi), kas sākumā bija ģeogrāfisks nosaukums tautām, kas apdzīvoja Baltijas jūras A piekrasti.
Valsts populāra ar saviem ainaviskajiem ūdenskritumiem. Lielākie ir Jagalas (7 m) un  Keilas (Tallinas apkārtnē), Narvas un Baltijā augstākais vienpakāpju ūdenskritums – Valastes ūdenskritums, kas krīt no 24 m augstuma kā maza strūkla un pazūd dziļā iedobē. Nemmeveski ūdenskritums atrodas uz Valgajegi upes, un vasarā kāples augstums sasniedz 1,5 m. te bijušas senas ūdensdzirnavas. Netālu no šī ūdenskrituma atrodas kaskādveida Joaveski ūdenskritums, kas stiepjas 160 m garā posmā. Braucot uz Jegalas ūdenskritumu, pa ceļam var apskatīt Kostiveres karsta laukus, kur var vērot zemes iegruvumus pazemes ūdeņu izskaloto iežu vietās. Izveidojušās piltuves vai iedobes. Parasti piltuves darbojas kā ūdensrijēji-atmosfēras ūdens vienkārši pazūd pazemē bez miņas.