Austrija

Slēpošana Austrijā!

Meirhofene ietilpst populārāko Austrijas kūrortu skaitā. Šis sporta kūrortcentrs pamatā, gandrīz 100%, orientējas tikai uz kalnu slēpošanas faniem – jo kūrortā savienojas četras šauras ielejas, no kurām visatpazīstamākā ir Tuksertāles ieleja ar savu slaveno Hintertuksas ledāju. Meirhofene sniedz dažādas iespējas slēpošanai trijos slēpošanas reģionos: Ahornā (iesācējiem kalnu slēpošanā), Penkenā (vidēji prasmīgiem slēpotājiem) un uz Hintertuksas ledāja (pēc speciālistu novērtējuma tur atrodas visinteresantākās ledāju trases Austrijā). Meirhofenes kūrortā slēpotājiem pieejamas visdažādākās sarežģītības pakāpes un garuma trases, ir pacēlāji, kuri atrodas gluži vai blakus viesnīcām. 

AUSTRIJA - INFORMĀCIJA PAR VALSTI
Platība. 84 000 m2. 

Galvaspilsēta.Vīne(1,55 milj. iedzīvotāju, 2001. g.)
Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas centrālajā daļā svarīgāko no Rietumeiropas uz Dienvidaustrumeiropu un no Ziemeļeiropas uz Dienvideiropu vedošo starptautisko ceļu krustpunktā. Ziemeļos Austrija robežojas ar Vāciju un Čehiju, austrumos - ar Slovākiju un Ungāriju, dienvidos - ar Slovēniju un Itāliju, bet rietumos - ar Šveici un Lihtenšteinu. Austrija ir kalnaina zeme. Kalni un piekalnes aizņem aptuveni 80 % valsts teritorijas. 63 % valsts teritorijas aizņem jaunā Austrumu Alpu kalnu sistēma. Austrumu Alpu kalnu grēda stiepjas pāri visai valstij un veido galveno kalnaino valsts daļu. Otru kalnaino valsts daļu aizņem Rietumu Alpi (tie ir augstāki un šaurāki par Austrumu Alpiem). Dienvidu Alpi ir visaugstākie, rietumos īpaši izceļas Cillertāles (Zillertal), Otctāles (Otztal) un Augstā Tauerna (Hohe Tauern) kalnu masīvi. Šīs valsts kalnu grēdu vidējais augstums ir no 500 līdz 1500 metriem. Augstākais kalns Austrijā ir Grosglokners (Grossglockner), kura augstums ir 3797 metri.

Administratīvais iedalījums. Austriju veido deviņas federālās zemes: kādreiz tās bija atsevišķas firstistes: Augšaustrija (administratīvais centrs - Linca), Burgenlande (Aizenštadte), Forarlberga (Bregenca), Karintija (Klangenfruta), Štīrija (Graca), Tirole (Insbruka), Vīne (Vīne), Zalcburga (Zalcburga), Lejas Austrija (Sanktpoltena).
Klimats. Vidējs kontinentālais klimats, kas no piejūras klimata pāriet kontinentālajā. Maigas ziemas. Vidējā gaisa temperatūra janvārī - 0-5 grādi zem nulles. Sniegs nesaglabājas visas ziemas garumā. Vīnē vidējā gaisa temperatūra janvārī - 2 grādi zem nulles. Mūžīgā sasaluma zemākā robeža atrodas 2700 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sarežģītā reljefa dēļ, Alpos klimatiskie apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Kalnos jūtama vertikālo zonu likuma ietekme: kāpjot kalnā, gaisa temperatūra ik pēc 100 metriem pazeminās aptuveni par 0,5-0,6 grādiem, tādēļ augšā valda aukstais Alpu klimats. Ziemā kalnos ir ļoti daudz nokrišņu, tādēļ kalnu nogāzēs sakrājas biezs sniegs. Atkušņa laikā vai pēc ilgstošas snigšanas veidojas noslīdeņi, lavīnas.
Iedzīvotāji. 8,2 milj. (2006. gada jūlijs). 90,9 % valsts iedzīvotāju ir austrieši, 1,5 % - slovēņi, ungāri, čehi, slovāki, čigāni, kā arī turki, bosnieši, serbi un horvāti. Visblīvāk apdzīvotie rajoni atrodas valsts ziemeļaustrumos un austrumos. Pilsētu iedzīvotāji veido 77 % no visiem valsts iedzīvotājiem.
Valoda. Valsts valoda ir vācu valoda, taču dažādās federālajās zemēs runā dažādos dialektos. Sarunvalodas galveno daļu veido alemanas un bavāriešu dialekti, kas ievērojami atšķiras no literārās vācu valodas.
Liela daļa austriešu zina angļu valodu. Tomēr, iepazīstoties ar ēdienkarti, nereti nākas saskarties ar problēmām. Tādēļ, ja esat nolēmuši doties uz kādu ciematiņu, ieteicams iegaumēt vismaz dažas frāzes vācu valodā. Austriešu dialekti ir tik savdabīgi, ka tūristi, pat tādi, kuri labi zina vācu valodu, nereti nesaprot vietējo ciematiņu iedzīvotāju runu.
Reliģija. 73,6 % iedzīvotāju ir katoļi, 4,7 % veido protestanti, 4,2 % ir musulmaņi, 0,1 % iedzīvotāju pieder citām reliģiskajām konfesijām, bet 17,6 % iedzīvotāju ir neticīgie un ateisti.
Valsts pārvalde un politika. Austrija ir federatīva, parlamentāra, demokrātiska republika ar prezidentūras sistēmas elementiem. Valsts vadītājs ir uz sešiem gadiem ievēlēts prezidents, kuru ievēl tautas nobalsošanā. Šajā brīdī Austrijas prezidents ir Heincs Fišers. Prezidents ieceļ kancleru. Kopš 2007. gada Austrijas kanclers ir Alfrēds Husenbauers. Kanclers vada divpalātu parlamentu, kuram ir likumdevēja vara. Divpalātu parlaments: parlamenta Apakšpalāta - Nacionālā padome (Nationalrat), kurā ir 183 uz četriem gadiem ievēlēti deputāti, un Augšpalāta - Federālā padome, kurā ir 64 deputāti.
Ekonomika. Austrija ir valsts ar ļoti stipru ekonomiku. Viens no galvenajiem valsts ienākumu avotiem ir ziemas tūrisms. Galvenā ražošanas nozare: transporta un lauksaimniecības aprīkojuma ražošana, kā arī kalnrūpniecības, metalurģijas, tekstilrūpniecības, kokapstrādes un pārtikas rūpniecības aprīkojuma ražošana. Elektrisko barošanas elementu ražošanā un eksportā, kā arī slēpju eksportā Austrija ieņem pirmo vietu Eiropā. Labi attīstīta ir banku nozare, elektroierīču ražošana, kalnrūpniecība, metalurģija un ķīmiskā rūpniecība. Lielāko eksporta daļu veido sadzīves tehnika, papīrs, apavi, apģērbi, sporta preces. Galvenā lauksaimniecības nozare ir piena produktu ražošana.
Vēstures fakti. Austrijas (Ostarrichi) nosaukums pirmo reizi minēts 996. gadā. Mūsdienu Austrijas valsts izveidē liela loma bijusi Habsburgu dinastijai, kura pārvaldīja valsti gandrīz 400 gadus un izveidoja Austroungārijas impēriju - aiz Krievijas impērijas otro lielāko sava laika valsti Eiropā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, pamatojoties uz Senžermēnas miera līgumu (1918. g.), Austroungārijas impērija tika sadalīta vairākās neatkarīgās valstīs. 1938. gada martā Austriju okupēja fašistiskā Vācija un Otrajā pasaules karā Austrija karoja Vācijas pusē. Pēc kara beigām neatkarīga demokrātiska republika tika atjaunota tikai 1955. gada 15. maijā (ar nosacījumu, ka Austrija saglabās neitralitāti). 1955. gada 26. oktobrī tika pasludināta neitralitāte (nacionālie svētki). 1995. gadā Austrija iestājās Eiropas Savienībā, bet 1999. gadā kļuva par eiro zonas valsti.

NODERĪGI PADOMI

Elektrība. Elektrotīkla spriegums 220 V.
Tālrunis. Tālruņa automātos izmanto zvanu kartes, kuras var iegādāties pasta nodaļās. Zvani no tālruņa automāta izmaksā lētāk, nekā zvani no viesnīcas. Austrijas starptautiskais tālruņa kods ir 43, starptautiskais tālruņa kods, zvanot no Austrijas ir 00. Lai piezvanītu uz Latviju, jāuzgriež: 00 371 + pilsētas kods Latvijā + abonenta tālruņa numurs.
Nauda. Naudas vienība Austrijā ir eiro (EUR). Apgrozībā ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu monētas un 1 un 2 eiro monētas. Naudu maina visas bankas, valūtas maiņas punkti un valūtas maiņas aparāti. Visās bankās pieņem ceļojuma čekus, bankas automātos pieņem eiro kartes ar PIN kodu. Daži bankas automāti apkalpo arī MasterCard, VISA un American Express kredītkartes.
Veikalu darba laiks. Tas ir atkarīgs no vietas. Slēpošanas kūrortos veikali darbojas no pirmdienas līdz sestdienai, sākot ar pulksten 8:30 līdz pulksten 13:00 un apmēram no pulksten 15:00 līdz pulksten 18:00, bet svētdienās pārtikas veikali nestrādā vai arī strādā tikai līdz pusdienas laikam. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai, sākot ar pulksten 8:30 līdz pulksten 13:30. Lielākā daļa banku strādā arī pēcpusdienā no pulksten 14:15 līdz pulksten 15:00 vai no pulksten 14:30 līdz pulksten 15:30 (atkarībā no bankas). Visas bankas ir slēgtas brīvdienās un valsts svētku dienās, bet pirmssvētku dienās banku darba diena ir saīsināta.
Dzeramnauda. Viesmīļiem tradicionāli atstāj apmēram 5-10 % no rēķina summas (atkarībā no apkalpošanas kvalitātes). Par dzeramnaudas summu pieņemts informēt viesmīli, atdodot tam atlikumu un paskaidrojot, cik lielu naudas atlikumu Jūs vēlētos saņemt.
Ārsti un slimnīcas. Dodoties slēpot, ieteicams iegādāties speciālo medicīnas izdevumu apdrošināšanu. Pēkšņi saslimstot vai nokļūstot nelaimes gadījumā, vērsieties pie ārsta vai izsauciet to ar viesnīcas administratora starpniecību (Austrijā ir maksas medicīnas pakalpojumi). Par medicīnisku pakalpojumu sniegšanu pieprasiet šādus dokumentus: ārsta izsniegtu izziņu, kurā minēta diagnoze, ar ārsta parakstu un zīmogu apstiprināts medicīnisko izdevumu rēķins, recepti zāļu iegādei un kvīti par izrakstītajām zālēm. Iztērētie līdzekļi jums tiks atmaksāti pēc tam, kad būsit apdrošināšanas kompānijā iesnieguši lūgumu, pasi, apdrošināšanas polisi un rēķinu par ārstēšanu. Ārstēšanās slimnīcā, transports, ātrās palīdzības pakalpojumi tiks atmaksāti tikai tad, ja Jūs esat apdrošinājies un laikus vērsies pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adreses minētas polisē), kurš ir pilnvarots rūpēties par Jūsu ārstēšanu un norēķināties par to. Uzmanīgi izlasiet visu polisē sniegto informāciju.
Imūnprofilakse. Obligāta vakcinēšanās tūristiem nav noteikta. Lai saņemtu papildu informāciju, vērsieties pie sava ģimenes ārsta vai zvaniet uz „Latvijas infektoloģijas centru" pa tālruni 7014500
Drošības pasākumi. Pat tad, ja laiks ir apmācies, kalnos saule ir ļoti aktīva, tādēļ nepieciešams nēsāt saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu (krēmu un lūpu balzamu, kas aizsargās no aukstuma un asa vēja ietekmes). Ieteicams neatstāt inventāru bez uzraudzības, kalnos mēdz notikt arī zādzības. Naudu, vērtslietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā.
Transports. Slēpošanas kūrortos kursē autobusi, kas pasažierus un slēpotājus nogādā pie pacēlājiem. Ja Jums ir „slēpošanas pase", lielākajā daļā slēpošanas kūrortu autobusus var izmantot bez maksas. Pieejami ir arī taksometra pakalpojumi. Braukšanas maksu ieteicams noskaidrot vēl pirms iekāpšanas automašīnā. Taksometra pakalpojumu aptuvenā cena ir 1 eiro/km, minimālā maksa - 5 eiro.
Autonoma. Slēpošanas zonā autonoma (autovermietung vai autoverleih) nav lēta. Automašīnu labāk nomāt tuvējās lielpilsētās esošajos uzņēmumos. Noīrēt automašīnu ir tiesības personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, kurām ir auto vadīšanas tiesības, kas ir spēkā ne mazāk kā vienu gadu. Personām, kuras nav ES pilsoņi, jābūt starptautiskai apliecībai. Automašīnu Jūs saņemsit ar pilnu degvielas tvertni un arī atpakaļ tā jāatdod ar pilnu degvielas tvertni.
Mantu ievešanas ierobežojumi. ES valstīs personiskās lietošanas priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskās lietošanas priekšmetiem uzskatāmi: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 litri alkoholisko dzērienu, 20 litri stiprinātā vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 litri vīna, no kuriem līdz 60 litriem dzirkstošā vīna, 110 litri alus.

Kurorti.

Reģioni Hipaha

Ciemats Hippach atrodas Zillertal ielejas centrā, apmēram 2 km no slavenā un populārā slēpošanas kūrorta Mayrhofen. Tipisks Tiroles ciemats ar savu mājīgumu un draudzīgo atmosfēru .Šajā kalnu ciematiņā slepošanas teritorija neliela. Taču no kūrorta , kas ieņem stratēģisku vietu, ar pacēlāju , kas atrodās pašā Hippach centrā var nokļūt uz Penken reģiona vidējās grūtības trasēm. Penken atrodas slavenajā Mayrhofenā , un tādejādi tūristi var izmantot lielāko daļu “ Ski Zillertal 3000 “, kurā ir derīga vienotā slēpošanas zonas pase. Pilsētiņā var iznomāt slepošanas inventāru , darbojas slidotavas, brīvo laiku iespējams pavadīt vizinoties ar ragavām vai peldoties baseinā. Hippach var droši dēvēt par jauniešu kūrortu , šeit valda jautrība un troksnis. Restorāni un kafejnīcas piedāvā brīnišķīgus ēdienus , nakts bāri un diskoklubi garantē nakts izklaides. Tiek organizēti austriešu nacionālie vakari , teatrāli uzvedumi. Strādā kinoteātris.

Infrastruktūra
·Maksimālais augstums virs jūras līmeņa 2250 m
·Kopējais trašu kopgarums ( kūrorta ) 87 km
·Kopējais trašu kopgarums ( reģiona ) 490 km
·Virsotņu kritums 600 m
·Zilās trases ( iesācējiem ) 24 %
·Sarkanās trases ( vidējās grūtības ) 67 %
·Melnās trases ( sarežģītās ) 9 %
·Pacēlāju skaits ( kūrortu ) 29
·Pacēlāju skaits ( reģiona ) 143
·Krēslveida pacēlāji 11
·Vagonveida pacēlāji 15
·Gondolveida – funikulieri pacēlāji 3
·Caurlaides jauda ( cilvēki / stundā ) 60452
·Autobuss Ir
·Slēpošanas skola Ir
·Snovbordistu trases Ir

Išgla
Išglas (Ischgl) kūrorts atrodas Paznaunas ielejā Tiroles federālās zemes teritorijā, Šveices robežas tuvumā. Išglai ir Austrijas visdzīvīgākā slēpošanas kūrorta reputācija. Šī nelielā pilsētiņa ziemas sezonā uzņem vairāk nekā 12 000 viesu nedēļā, kas gandrīz 10 reizes pārsniedz visu tās iedzīvotāju skaitu. Ļaužu pilnajās, šaurajās ieliņās viena pie otras ir izvietotas komfortablas viesnīcas un pansijas, restorāni, kazino, modes preču, sporta un suvenīru veikali. Īpaši jautra atmosfēra šeit ir vakaros, kad izslēpojušies tūristi pārpilda après-ski bārus. Bet daudzajās nakts diskotēkās jautrība sit augstu vilni līdz pat rītam. Ne velti saka, ka Išglā naktis ir garākas nekā dienas. Ik gadu, slēpošanas sezonas noslēguma svētkos, kas šeit norisinās pirmajās maija dienās, Išglas kalnus satricina tādu rokmūzikas superzvaigzņu kā Eltona Džona, Tīnas Tērneres u.c. koncerti. Išgla ir slavena arī ar grandioziem sniega skulptūru festivāliem „Baltie tēli”. Iedomājieties, ka kaut kur uz kalnu fona, piespiedušās viena pie otras, stāv divas baltas žirafes, pa kalna nogāzi augšup rāpjas gigantiska ledus skudra, pa ieleju „peld” balts sniega kuģis...
Išgla ir slavena ne tikai ar savu nakts dzīvi, bet arī ar lieliskām slēpošanas iespējām. Kopā ar kaimiņos esošo Šveices kūrortu Samnaunu (Samnaun, 1840 m), Išgla veido plašu starptautisku slēpošanas reģionu Silvretta Arena – kopā vairāk nekā 215 km teicami koptu trašu, ko savā starpā saista mūsdienīgi pacēlāji. Lielākā Silvretta Arena trašu daļa atrodas virs mežu zonas, un tai ir vidējā – sarkanā sarežģītības kategorija. No pilsētiņas pacēlāji slēpotājus nogādā uz Idalpas plato (2320 m) – ideāla vieta iesācējiem. Tālāk var pacelties vēl augstāk uz Gritspicu (Greitspitz - 2 872 m) vai uz Idjohas kalnu pāreju (Idjoch - 2760 m), no kurienes uz Šveices pusi ved vairākas, ne pārāk sarežģītas zilās trases. No Palinkopfas virsotnes (Palinkopf - 2 864 m) līdz Šveices kūrortam Samnaunai ved gara un ļoti gleznaina sarkanā trase Nr. 80. Daudzi slēpotāji, nolaižoties Samnaunā, izmanto izdevību iepirkties šīs Šveicē vienīgās beznodokļu zonas “duty- free“ veikalos. Dienu var beigt nobraucot 11 km garu ceļu no Greitspicas virsotnes līdz pašai Išglai.
Išgla īpaši populāra ir snovborda cienītāju vidū. Starp Idjohu un Idalpu atrodas lielākais snovborda parks Eiropā – „Boarders Paradise”. Tieši Išglā 1993.gadā notika pirmais oficiālais Pasaules snovborda čempionāts, bet kopš 1998. gada regulāri norisinās Pasaules Kausa izcīņas posmi.
Kūrorts saviem viesiem pēc slēpošanas piedāvā plašas aktīvās atpūtas iespējas: apgaismotu 7 km garu kamaniņu trasi, slidotavu, sporta centru „Silvretta” ar baseinu un tenisa kortiem, jāšanu ar zirgiem un daudz ko citu. Kūrorta apkaimē ir daudzas takas pastaigu cienītājiem, kā arī 48 km garas distanču slēpošanas trases .
Vairumam viesnīcu un apartamentu Išglā ir augstākā cenu kategorija. Daudz lētāk maksā apmešanās nelielajos kaimiņu ciematiņos Matonā (Mathon - 4 km), Galtūrā (Galtür - 9 km), Kapplā (Kappl - 8 km), Zē (See - 15 km), kurus ar Išglu savieno ērta bezmaksas autobusu satiksme. Katram no šiem ciematiņiem ir sava neliela slēpošanas zona, kur darbojas vienota pacēlāju karte „Silvretta ski pass”.

Mairhofena
 Meirhofene ietilpst populārāko Austrijas kūrortu skaitā. Šis sporta kūrortcentrs pamatā, gandrīz 100%, orientējas tikai uz kalnu slēpošanas faniem – jo kūrortā savienojas četras šauras ielejas, no kurām visatpazīstamākā ir Tuksertāles ieleja ar savu slaveno Hintertuksas ledāju. Meirhofene sniedz dažādas iespējas slēpošanai trijos slēpošanas reģionos: Ahornā (iesācējiem kalnu slēpošanā), Penkenā (vidēji prasmīgiem slēpotājiem) un uz Hintertuksas ledāja (pēc speciālistu novērtējuma tur atrodas visinteresantākās ledāju trases Austrijā). Meirhofenes kūrortā slēpotājiem pieejamas visdažādākās sarežģītības pakāpes un garuma trases, ir pacēlāji, kuri atrodas gluži vai blakus viesnīcām. 
 Cillertāles ieleja jau sen iekarojusi pasaules popularitāti kā sporta un kultūras centrs ar neierobežotām iespējām: Šeit jau vairāk kā 150 gadus aktīvi attīstās tūrisma industrija - tiek būvētas jaunas viesnīcas , sporta centri, peldbaseini, restorāni un diskotēkas. Atpūsties Cillertāles ielejā kalnu slēpošanas Mekā – Zell am Ziller vai slavenajā Mayrhofenā – vienmēr nozīmējis pavadīt gaumīgi savu atvaļinājumu. Bet ja šeit nokļūsiet Jaungada svinību laikā ... Par ielejas vizītkarti kļuvis mazais bānītis – XX g.s. sākuma senatnīgais vilciens divas reizes dienā veic ceļu pa ieleju no Enbahas līdz Mayrhofenai. Mayrhofena ir Austrijas kalnu slēpošanas kūrortu līderis. Tas ir sporta-kultūras centrs, izvietojies 630m virs jūras līmeņa, domāts tieši kalnu slēpošanas faniem: šeit savienojās četras šauras ielejas, viena no tām – slavenā Tuksertala ar slaveno Hintertuksa ledāju. Sezonas laikā Mayrhofena piedāvā trīs pamatreģionus ar dažādām slēpošanas iespējām: Ahorn (iesācējiem), Penken (vidējā līmeņa slēpotājiem) un Hintertuksas ledājs (pēc speciālistu novērtējuma - pati interesantākā ledāja trase Alpos), tie veido slēpošanas zonu “Ski Zillertal 3000“. Mayrhofenas atrašanās vieta ir ideāla lai mācītos slēpot, tā kā reģionā ir ne tikai speciālas trases, brīnišķīga atmosfēra, bet arī skolas un instruktori, kuri var angļu valodā izstāstīt slēpošanas ābeci. Bez tam, iesācējiem, pieredzējušiem slēpotājiem un meistariem nenāksies skumt, jo Mayrhofena un Cillertāles reģions piedāvā trases visām gaumēm un pieredzes līmeņiem. Šeit ierīkota slidošanas un kerlinga arēna. Daudzus piesaista Mayrhofenas “Piedzīvojumu baseins“ ar ūdens parku, ūdenskritumiem, kaskādēm, saunām, solāriju un restorānu. Mayrhofena ir slavena pasaulē ar savām brīnišķīgajām kalnu ainavām, autentisku pilsētiņas stilu, kas apbur ar savu atmosfēru , draudzīgajiem un viesmīlīgajiem kalnu kūrorta iedzīvotājiem. Mayrhofenas izveidotā infrastruktūra garantē tūristiem lielisku atpūtu atkarībā no viņu velmēm un maciņa biezuma. Pilsētiņā ir daudz viesnīcu, pansionātu un apartamentu, restorānu un bāru, kas piedāvā garšīgus un kvalitatīvus ēdienus, kā arī diskotēkas kas aicina apmeklētājus nerimstošā nakts dzīvē..
Meirhofene ietilpst populārāko Austrijas kūrortu skaitā. Šis sporta kūrortcentrs pamatā, gandrīz 100%, orientējas tikai uz kalnu slēpošanas faniem – jo kūrortā savienojas četras šauras ielejas, no kurām visatpazīstamākā ir Tuksertāles ieleja ar savu slaveno Hintertuksas ledāju. Meirhofene sniedz dažādas iespējas slēpošanai trijos slēpošanas reģionos: Ahornā (iesācējiem kalnu slēpošanā), Penkenā (vidēji prasmīgiem slēpotājiem) un uz Hintertuksas ledāja (pēc speciālistu novērtējuma tur atrodas visinteresantākās ledāju trases Austrijā). Meirhofenes kūrortā slēpotājiem pieejamas visdažādākās sarežģītības pakāpes un garuma trases, ir pacēlāji, kuri atrodas gluži vai blakus viesnīcām. 

Infrastruktūra
·Maksimālais augstums virs jūras līmeņa 2250 m
·Kopējais trašu kopgarums ( kūrorta ) 143 km
·Kopējais trašu kopgarums ( reģiona ) 490 km
·Pati garākā trase 12 km
·Virsotņu kritums 1750 m
·Zilās trases ( iesācējiem ) 30 %
·Sarkanās trases ( vidējās grūtības ) 60 %
·Melnās trases ( sarežģītās ) 10 %
·Pacēlāju skaits ( kūrortu ) 46
·Pacēlāju skaits ( reģiona ) 143
·Krēslveida pacēlāji 13
·Vagonveida pacēlāji 10
·Gondolveida – funikulieri pacēlāji 5
·Caurlaides jauda ( cilvēki / stundā ) 60452
·Autobuss Ir
·Slēpošanas skola Ir
·Nakts slēpošana Ir
·Distanču slēpošanas trases 20 km
·Snovbordistu trases ( half – pipe ) 100 m

 
Obergurgla

Obergurgla (Obergurgl) – jauns slēpošanas kūrorts, viens no visaugstākajiem Austrijā. Tas atrodas slēgtā kalnu aizā, līdzās pārejai, kas ved uz Itāliju. Slēpošanas reģiona augstākais punkts atrodas 3080 m virs jūras līmeņa, un no turienes paveras lielisks skats uz Itālijas Dolomītiem.
Par Obergurglu internetā ir salīdzinoši maz informācijas. Tas pazīstams kā ekskluzīvs kūrorts, uz kurieni atpūsties dodas respektabla publika, kurai patīk komforts un miers. Slēpošanas reģions izceļas ar moderniem ātrgaitas pacēlājiem, tāpēc šeit gandrīz nekad nav rindu, un ir ļoti rūpīgi sagatavotas trases, kur ir daudz mazāk slēpotāju nekā citos austriešu kūrortos. Pirmās klases hoteļiem šeit raksturīga ļoti augsta līmeņa apkalpošana, un lielākā daļa no tiem atrodas tieši pie slēpošanas trasēm. Nakts mieru kūrorta viesiem nodrošina automašīnu kustības aizliegums. Galvenā kūrorta priekšrocība ir tā augstā atrašanās vieta, pateicoties kurai slēpošanas sezona šeit sākas jau novembra vidū un beidzas maijā. Vasarā augsto kalnu dziednieciskās īpašības vilina bagātniekus un slavenus sportistus uz dārgajiem hoteļiem.
Pasaule par Obergurglu pirmo reizi izdzirdēja 1931.gadā, kad uz ledāja piespiedu nolaišanos veica pirmais stratosfēras iekarotājs šveicietis Ogists Pikārs. Par to liecina piemineklis ciematiņa centrā. Tomēr galvenais grūdiens kūrorta attīstībā notika samērā nesen, tikai 1997.gadā, kad tika atvērts pacēlājs Top-Express ar astoņvietīgām panorāmas kabīnēm. Šis pacēlājs savieno Obergurglu ar Hohgurglu (Hochgurgl, 2150 m) – nelielu augstkalnu ciematiņu, kur ir tikai pāris četri- un pieczvaigžņu hoteļi, kas atrodas tieši pie slēpošanas trasēm.
Obergurgla atrodas 15 km attālumā no Zeldenas, starp pilsētām kursē bezmaksas autobuss. Ar Zeldenas pacēlāju karti, par nelielu papildus samaksu, vienu dienu var slēpot arī Obergurglas-Hohgurglas reģionā. Trases šajā reģionā ir īsākas nekā Zeldenā, platas un ideāli koptas. Pat sezonas karstumā te ir salīdzinoši maz slēpotāju. Plašas svaiga sniega teritorijas ilgi saglabājas slēpotāju neskartas, to patiesi novērtējuši frīraida cienītāji. Snovbordistiem pieejams snovborda parks un 120 m gara half pipe.
Kūrorta hoteļos ir viss nepieciešamais atpūtai un izklaidei pēc slēpošanas: bāri, kafejnīcas, baseini, saunas, sporta zāles, dažos ir pat slēgtie golfa laukumi. Arī Obergurglas ciematā ir apmēram 30 restorāni, bāri, diskotēkas un slidotava.

San Antona
Sant Anton (St. Anton)– grezns, stilīgs un ļoti populārs kūrorts ar leģendāru reputāciju, viens no divpadsmit labākajiem Alpu kūrortiem „Best of the Alps”. Jau pagājušā gadsimta sākumā šeit tika atklāts pirmais kalnu slēpošanas klubs un radās pasaulē pirmā slēpošanas skola, kur tika likti mūsdienu kalnu slēpošanas tehnikas pamati. Šobrīd Sant Anton ir viens no lielākajiem pasaules kalnu slēpošanas centriem, kas ir saglabājis aizgājušo gadu tradīcijas un burvību.
Pilns kūrorta nosaukums „St. Anton am Arlberg“ nozīmē, ka tas atrodas Arlbergā – augstkalnu reģionā Austrijas rietumos, Tiroles un Foralbergas federālo zemju teritorijā. Arlberga vienmēr ir bijusi slavena ar burvīgām sniegotām ziemām un teicamām slēpošanas nogāzēm. Šī reģiona trašu un pacēlāju sistēma tiek iedalīta divos lielos sektoros: St. Anton – St.Christoph - Stuben (aptuveni 130 km trašu) un Zürs - Lech - Oberlech (aptuveni 150 km trašu), starp kuriem kursē bezmaksas autobuss un kuros darbojas vienota pacēlāju karte „Ski Arlberg”. Atsevišķas pacēlāju kartes katram sektoram nav.
Arlberga, neapšaubāmi, ir viens no visinteresantākajiem reģioniem Alpos tiem, kas jau prot labi slēpot vai braukt ar snovbordu: aizraujoša nolaišanās daudzu kilometru garumā, stāvas virāžas un nogāzes, kā arī daudzi vilinoši neizpētīti maršruti ārpus trases slēpošanai. Slavenās melnās trases Nr. 2 Kandahara-Galciga un Nr. 35 Kandahara–Kapalla ir īsts profesionāļu meistarības pārbaudījums. Tas, kurš slēpo ne tik labi, atradīs sev piemērotas zilās trases Rendlas rajonā. Šeit ir arī lieliski aprīkots parks snovbordistiem. Iesācējiem ir ieteicams pirmās dienas pamācīties ar instruktoru, kurš sameklēs piemērotāko nogāzi un visīsākajā laikā nostādīs uz slēpēm. 1921.gadā, leģendārā slēpotāja Hannesa Šneidera, dibinātajā Sant Antona slēpošanas skolā šobrīd ir vairāk nekā 300 instruktoru. Kūrortā ir arī bērnudārzs mazuļiem no 2,5 gadu vecuma.
Diena Arlbergas kalnu pakājē nebeidzas saulei rietot aiz kalnu virsotnēm. Sant Antonā katrs vakars ir kā lieli svētki. Krāšņi apgaismotās ielas piepilda spilgts, daudz valodīgs pūlis, no restorāniem un diskotēkām atskan mūzika, no kalna atgriezušies slēpotāji līdz vēlam vakaram aizsēžas trokšņainos après-ski bāros.
Tiem, kas neslēpo vai ir nolēmuši atpūsties no slēpošanas, Sant Antonā ir daudzas izklaides iespējas: 4 km gara kamaniņu trase, slidotava, segtie tenisa un skvoša korti, divi moderni veselības centri „ARLBERG-well.com“ un „Wellnesspark Arlberg Stanzerta“, kā arī jāšana ar zirgiem un gājēju maršruti.

Zeldena
Zelden viens no lielākajiem Octalas ielejas kūrotiem no Austrijas pašu populārāko ziemas kūrortu saraksta. Šajā kalnu apvidus teritorijā slejas trīs kalnu virsotnes, kuras ir augstākas par 3000 m , kuras daudzu gadu garumā ir iekarojušas ne viena vien tūrista sirdi. Vairākkārt šeit tika organizēti Alpine Ski World Cup, un tas pierāda, ka kūrorts skaitās viens no labākajiem slēpošanas un snovborda centriem Eiropā. Zeldena slēpošanas zona , kurā var nokļūt ar pacēlāju no jebkuras ciemata vietas, sastāv no divām daļām : Gaijslahkola (virsotne, augstums 3058 m, piedāvā stāvas kalnu nogāzes slēpošanas ekspertiem un fantastiskus nobraucienus piedzīvojumu cienītājiem) un Gigijoh (unikāla teritorija slēpošanas iesācējiem un vidējā līmeņa slēpotājiem). Katrā kūrortā ik desmit minūtes kursē bezmaksas autobuss , kas vēl vairāk atvieglo nokļūšanu līdz pacēlājiem. Zelden no citiem kūrortiem atšķiras ar to, ka netālu atrodas divi ledāji - “Rettenbah“ un “Tifenbah“ , kuri veido pašu lielāko Austrijas slēpošanas teritoriju ledājos. Zeldena un ledāju slēpošanas apgabali ir savstarpēji saistīti un tiek dēvēti par “ Zelta vārtiem uz ledāju “, pateicoties tam, no paša Zeldenas centra ar savām slēpēm var viegli nokļūt uz jebkuru ledāja nogāzi. Zelden pieder vēl viena unikāla īpašība: slēpošanas kūrorta plašumos ir izveidoti ne mazāk kā 147 km dažādu grūtības pakāpju slēpošanas trases, kurās no novembra līdz maijam tiek garantēta100 % sniega sega, bet ledāja teritorijā sniegs saglabājās cauru gadu. Iemesls tam: slēpošanas zona izveidota 1350m – 3250 m augstumā virs jūras līmeņa, bet zemāk izvietojušās trasēs sniega segu veido lieliskas mākslīgā sniega iekārtas. Kā arī Zelden piedāvā ne mazum viesnīcas tiroles stilā , pansionus un apartamentus, kas atgādina privātmājas. Šeit daudzums restorānu, bāru, kas piedāvā garšīgus un kvalitatīvus ēdienus. Nerimstošā nakts dzīve. Kalnos ir daudz vairāk kā 20 ciematu traktieri un uzkodu bāri, kas aicina nogurušos ceļotājus atpūsties un palūkoties uz Alpu skaistumu.

Infrastruktūra
·Maksimālais augstums virs jūras līmeņa 3250 m
·Kopējais trašu kopgarums 141 km
·Pati garākā trase 10 km
·Trašu skaits 36
·Virsotņu kritums 1873 m
·Zilās trases ( iesācējiem ) 31 %
·Sarkanās trases ( vidējās grūtības ) 53
·Melnās trases ( sarežģītās ) 16%
·Pacēlāju skaits 34
·Krēslveida pacēlāji 19
·Vagonveida pacēlāji 10
·Gondolveida – funikulieri pacēlāji 5
·Caurlaides jauda ( cilvēki / stundā ) 61000
·Mākslīgā sniega platība 20%
·Autobuss Ir
·Slēpošanas skola Ir
·Nakts slēpošana Ir
·Distanču slēpošanas trases 16 km
·Snovbordistu trases ( half – pipe ) 960 m