Dodoties uz DĀR, čemodānos jāatstāj brīva vieta iepirkumiem! Cenas pazīstamāko firmu apģērbiem un apaviem ir zemākas kā Eiropā. Koka un akmens suvenīri ir par ļoti patīkamām cenām. Tāpat iespējams atvest zebru un žirafu ādas, ziloņkaula nieciņus un krokodilādas izstrādājumus, antilopju izbāzeņus, maskas, bungas, āfrikāņu virsaišu galvas rotas u.d.c.
Vīna ielejas, starp vietējiem pazīstamas kā Boland, ir pilnas vīna fermām. Burvīgās pilsētas zaļajās ielejās ievērojamas ar tipiskām, pabalējušām, holandiešu stilā celtām mājām. Tādas sastopamas tikai šeit. Rietumu piekrastes zvejnieku ciemati atrodas līdzās kūrortiem.
Provincē valda tipisks vidusjūras tipa klimats ar siltām un sausām vasaras dienām, vēsāku un lietainu ziemu. Vidējā temperatūra vasarā ir 15 – 27 °C, ziemā 7 – 18°C. Provinces centrālajos rajonos temperatūra ir aptuveni 3 grādus siltāka. Izņēmums ir pustuksneša rajons Karoo, kur ir sausas ziemas un arī vasarā līst maz. Rietumu piekrastē ir salīdzinoši sauss un vējains, Dārzu ceļā gar Zemesraga dienvidu pusi – maigs klimats, kur lietus iespējams visu gadu.
Johannesburga. Galvenā Dienvidāfrikas Republikas pilsēta. Tās izveidošanos veicināja austrāliešu zelta meklētājs Džordžs Harisons, kurš 1886.gadā DĀR atklāja lielāko zelta dzīslu un dibināja ciematu, kuru nosauca par Johannesburgu. Šeit ieradās tūkstošiem zelta meklētāju. Trīs gadu laikā Johannesburga kļuva par lielāko pilsētu valstī.
Mūsdienu Johannesburga ir viena no lielākajām kontinenta megapolēm, DĀR darījumu, rūpniecības un finansu galvaspilsēta. Šeit atrodas pasaulē lielākās dimantu ieguves un apstrādes firmas De Beers galvenais birojs.
Pārsteidzoša ir pilsētas panorāma – saulē mirdzošas darījumu debesskrāpju spoguļu sienas. Starp tām īpaši izdalās Carton – Āfrikā liekākais komerciālais centrs.
Johannesburgas īpatnība ir terikoni – savdabīgi zelta apstrādes rūpniecības pieminekļi.
Īpaši burvīgs ir pilsētas centrs, kur vairāk kā simts gadus senās ēkas atrodas līdzās mūsdienu stikla, tērauda un betona celtnēm. Šeit skatāms senais pasts, kurš joprojām darbojas vienā no skaistākajām Johannesburgas ēkām (1897). Savukārt pasta ēkas pulkstens veidots tajā pat darbnīcā, kurā Londonas Big Ben.
Netālu esošajās Simmonds un Market ielās atrodas Centrālā bibliotēka (1935). Valsts Vēstures un Ģeoloģijas muzeji. Ļoti interesants ir Tēlotājas Mākslas muzejs ar Pikaso, Van Goga un Rodēna gleznām.
Interesantākas par Johannesburgu ir piepilsētas. Piemēram, vienā no tām – Soueto – izveidots lielisks atrakciju parks Gold Reef City, kurā valda XIX gadsimta beigu zelta drudža atmosfēra. Parks atrodas agrāk bagātāko iegulu vietā. Šeit iespējams nolaisties šahtā 220 metru dziļumā. Te atrodas arī helikopteru pacelšanās laukums – pēc vēlēšanās iespējams palidot virs Soueto un Johannesburgas.
Pretorija un dimanta raktuves. 60 kilometrus uz ziemeļiem no Johannesburgas atrodas DĀR galvaspilsēta Pretorija. Ekskursija pilsētā sākas ar grandiozā pieminekļa, kas veltīts iedzīvotāju pārceļošanai no Zemesraga provinces uz ziemeļiem, apskati. Šeit skatāma pirmā prezidenta Pola Krīgera māja, Baznīcu laukums, Opera, Melrouzas Hauzas savrupmāja – muzejs, valdības ēku ansamblis.
Pretorijā atrodas viena no vecākajām dimantu šahtām DĀR, kas joprojām darbojas. Kalinan šahta. 1905.gadā šeit atrada pasaulē lielāko dimantu – 3106 karātus smagu. Apstrādes rezultātā to sadalīja 105 daļās, no kuriem divas svēra 530 un 317 karātus. Tie rotā Lielbritānijas karalienes troni.
Apmeklējot muzeju, redzēsiet visu ievērojamāko DĀR atrasto dimantu dublikātus. Iepazīsieties ar ieguves un apstrādes procesa specifiku.
Gold Reef City. Ļoti populārs brīvdabas muzejs–atrakciju parks, kurā attēlota Johannesburga Zelta drudža laikā. Iespējams pabūt “senajās” ieliņās, skatīt rekonstruētas kalnraču un bagāto pilsētnieku mājas. Iespējams nolaisties 220 dziļajā šahtā Nr 14. Līdz 1978.gadam tā ieņēma pirmo vietu pasaulē zelta ieguves ziņā. Skatāms zelta apstrādes process, āfrikāņu dejas, iegādājami suvenīri.
Lesedi etnogrāfiskais ciems.
Netālu no Johannesburgas atrodas Lesedi etnogrāfiskais ciems. Tajā ir unikāla iepēja savām acīm skatīt un iepazīt četru Āfrikas galveno tautu dzīvi. Virsaiša pavadībā apskatīsiet katru no ciemiem, pēc tam vērosiet un arī piedalīsieties tradicionālajās dejās nakts ugunskuru gaismā. Vakara noslēgumā lieliskās vakariņās baudīsiet vietējos ēdienus.
Pretorija. Valsts administratīvā un kultūras galvaspilsēta. Pretorija atrodas 60 km attālumā no Johannesburgas, Tsvanes upes krastā. Šeit kalnu plato nogāzē valda subtropu klimats.
Pilsēta gadus skaita no 1873.gada, kad būrs Andries Pretorius šeit 1370 metru augstumā izveidoja fermu. Sākotnēji viņš tajā dzīvoja viens, vēlāk iedzīvotāju skaits pieauga. Andries Pretorius fermu nosauca “Grootplaats” – Plašais pagalms. Pēc viņa nāves ciema iedzīvotāji nolēma tā piemiņu iemūžināt un nosauca par Pretoriju.
Pilsēta lepojas ar vairākām nozīmīgām vēsturiskām vietām, t.sk. Krīgera namu – pirmā prezidenta rezidenci. Un Voortreker pieminekli. Bez tam, lielākā daļa muzeju atrodas Pretorijā: Kultūras – Vēstures muzejs, Mākslas muzejs, Dabas muzejs un citi.
Klasiskās mūzikas cienītājiem iesakām apmeklēt Valsts Teātra kompleksu, kas satāv no piecām zālēm: klasiskās mūzikas, baleta, simfonisko koncertu, operas un teātra.
Lielākā daļa tūristu DĀR ierodas caur Johannesburgu, tāpēc Pretoriju skata pēc tam. Iebraucot pilsētā uzmanību pievērš milzīgs granīta piemineklis Voortrekker. Piemineklis atrodas uz paaugstinājuma un, pa ceļam uz to, varēsiet baudīt lieliskos Pretorijas skatus un Klapperkop fortu, kurā atrodas Kara muzejs.
Pretorijā iesakām apmeklēt DĀR varoņa – pirmā prezidenta Transvāla Pola Krīgera muzeju. Viņš vadīja pretošanos angļu – būru karā. Muzejā glabājas viņa personīgās lietas un eksponāti, kas veltīti karam, piemēram, angļu lielgabals, ko pirmoreiz lietoja tieši šajā karā. Muzejs atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, netālu no Baznīcas laukuma. Šeit atrodas arī Senais Pasts, Tiesu nams (1898), Krīgera piemineklis.
Netālu no centra (ap 2 km no Baznīcas laukuma) Bryntirion parkā atrodas DĀR prezidenta oficiālā rezidence. Valdības ēkas atrodas atrodas citā netālu esošā ēkā – Union Buildings, kas celta 1910.gadā. Tā ievērojama, jo ir pasaulē lielākā administratīvā ēka. Tās stūros divi 55-metrus augsti torņi, ko savieno antīka kolonāde. No šejienes pirmo runu tautai teica Nelsons Mandela, kad 1994.gada 10.maijā kļuva par prezidentu. Pretī Union Building atrodas piemineklis Luisam Botam – pirmajam Dienvidāfrikas Savienības premjeram. Tomēr Union Building, būdama lielākā administratīvā ēka pasaulē, nav pati augstākā Pretorijā! Netālu blakus Valsts Teātrim atrodas DĀR Rezevju Bankas ēka.
Vīna ieleja. Pusstundas braucienā no Pretorijas atrodas lauksaimniecības muzejs. Tā nav tikai eksponātu izstāde, muzejam ir vairākas funkcijas. Te iespējams nogaršot “Mampoer” - augļu degvīnu. “Sausā likuma” laikā to lielā daudzumā dzina fermeri. Mampoer ir būru kulta dzēriens, līdzīgi kā skotiem viskijs. Tam par godu katru gadu notiek festivāls.
Braucot tālāk, iespējams skatīt Transvālas vīnogu laukus. Šeit ražo vienus no slavenākajiem vīniem pasaulē. Tie nav tik dārgi kā franču, tomēr ir ļoti augstas kvalitātes. Atsevišķi Dienvidāfrikas vīni uzvarējuši “aklajās degustācijās” Parīzē.
Sun City. Pasaules mēroga izklaidžu komplekss, kurā ir ļoti daudz atrakciju un izklaides iespēju, spēļu automāti, greznākais DĀR kazino, peldēšanās “viļņu ielejas” ūdeņos, mākslīgas izcelsmes ezers ūdens sporta veidiem, golfa laukums, boulings, galvu reibinošs nobrauciens no “drošsirdības tempļa”, pastaiga pa “laika tiltu” kuru rotā dabīga izmēra ziloņu figūras un katru stundu notiek imitēta zemestrīce.
Pilsēta veidojusies kopš 1977.gada 200 kilometru attālumā no Johannesburgas tuksnesīgā līdzenumā. Talantīgu arhitektu un celtnieku–dekoratoru rokas no visas pasaules 150 km² platībā veidojušas mākslīgās klintis un tropu mežus, ezerus un ūdenskritumus. Īsta oāze – ievērojamais Sun City (Saules pilsētas) un Post City (Pazudušās pilsētas) komplekss.
Apskates objekti. Visbiežāk tūristi ierodas Saules pilsētā izklaidēties. Mākslīgajā lagūnā iespējams pacīnīties ar okeāna vilni, sērfot mākslīgā kanālā, lidot ar izpletni, peldēt māklīgajos “Ūdens pasaules” ezeros, uzspēlēt kazino, noskatīties šovu, izbraukt safari. Īpaši patīkami ir apmaldīties “Zudušajā pilsētā” ar viesnīcu “Palace”, kas celta austrumu stilā ar pārsteidzošiem rokām veidotiem interjeriem.
Durbana. Otra lielākā jūras osta DĀR. Durbanas un piepilsētu iedzīvotāju skaits sasniedz 2,5 miljonus. Siltais okeāna ūdens un skaistās pludmales padarījušas Durbanu par pasaules nozīmes kūrortu. Peldu sezona ilgst visu gadu, peldēšana ir droša, jo gar krastu izvietoti tīkli aizsardzībai pret haizivīm. Šeit ir 320 saulainas dienas gadā, +30 grādi no janvāra līdz martam, +20 grādi ziemā no jūnija līdz augustam.
Pilsēta dalās divās daļās: Vecā Durbana ar senām ēkām, indiešu kvartālu, tirdzniecības centru un restorāniem, un Jaunā Durbana gar okeānu ar krastmalu, kur kā sēnes pēc lietus saceltas daudzstāvu stikla un betona viesnīcas. Tūrisma industrija DĀR radās un veidojās, pateicoties “baltajiem”. Tas arī noteicis orientāciju uz elitāriem klientiem. Šī tendence saglabājas arī mūsdienās.
Vecajā Durbanā iesakām apskatīt Sv. Pāvela baznīcu. Celta 1853.gadā, tā ir pirmā anglikāņu baznīca Kvazulu-Natālas provincē. Blakus atrodas sena ēka, kurā tagad darbojas pasts, bet pirms vairāk kā 100 gadiem bija pilsētas Mērija. 1899.gadā tajā ar runu uzstājās Vinstons Čērčils, agrākais angļu-būru kara korespondents. 1908.gadā ēkā parakstīts vēsturisks dokuments – konvencija par atsevišķu koloniju apvienošanu Dienvidāfrikas Savienībā.
Nacionālajā Dabas Vēstures muzejā iespējams uzzināt par Āfrikā dzīvojušiem un dzīvojošiem dzīvniekiem, skatāmi dinozautu kauli un liela kukaiņu kolekcija. Līdzās muzejam atrodas Āfrikāņu Māklsas centrs – pastāvīgā zulu nacionālo darinājumu izstāde – pārdošana. Pie Durbanas esošajā pilsētiņā Ulundi ir Zulu karaļa rezidence. Mākslas centrā iespējams nopirkt ekskursiju uz īstu zulu ciemu, kurā obligāts programmas punkts ir ciema šamaņa apmeklējums, būs iespēja skatīt zulu kareivju deju.
Kopš Durbanas dibināšanas pilsētā dzīvo indieši. Lai izbaudītu austrumu atmosfēru, jāapmeklē Indiešu kvartāls. Viens no galvenajiem objektiem tajā ir lielākā dienvidu puslodes mošeja. Protams, ir arī tirgus, kurā var nopirkt visu – āfrikāņu un indiešu suvenīrus, juvelierizstrādājumus, eksotiskas zivis. Neaizmirstiet par kaulēšanos!
Eksotisku dzīvnieku mīļotājiem Durbanā atvērts rāpuļu parks, kurā skatāmi visdažādāko veidu skorpioni, zirnekļi un čūskas.
East London ir lielākā valsts upju osta, atrodas Eastern Cape (Austrumu Zemesraga) provincē. 1835. gadā pilsētu dibināja angļi, 1848.gadā apmetne ieguva Londonas vārdu, bet ostu nosauca par Austrumu-Londonu. 1857.gadā angļi atveda vairāk kā 2300 vācu algotņus, kuri karoja viņu pusē Krimas karā. Pēc dažiem gadiem tiem pievienojās vēl ap 3400 vācu fermeru no Hamburgas. Tāpēc daudzām apdzīvotām vietām East London tuvumā ir vāciski nosaukumi.
East London muzejā glabājas divi īsti dārgumi: Latimeria zivs izbāzenis un dronta putna ola. Uzskata, ka Latimeria izzudusi pirms 60 – 70 milj.gadiem. Bet 1938.gada 22.decembrī kāda kuģa kapteinis netālu no East London noķēra dīvainu zivi, kuru atnesa uz muzeju ekspertīzei. Zinātnieki ļoti pārsteigti secināja, ka tā ir 1,6 metrus gara un 57 kilogramus smaga Latimeria. Izrādījās, ka šī aizvēsturiskā zivs izdzīvojusi līdz mūsu dienām. Muzejā saudzīgi glabā pasaulē vienīgo dronta putna olu. Tie bija sastopami Maurīcijā, pēdējo reizi minēti XVII gadsimtā.
Port Elizabeth. Viena no lielākajām DĀR pilsētām. Port Elizabeth okeanārijā iespējams vērot aizraujošos delfīnus, apmeklēt Ziloņu parku, izbaudīt jūras vannas. Pirmie no Eiropas šeit ieradās portugāļu jūrasbraucēji.
1799.gadā angļi pirmajam garnizonam uzcēla nelielu fortu okeāna krastā. 1820.gadā kolonisti līdzās fortam veidoja pilsētu. Gubernators to nosauca par godu savai sievai, kura pirms dažiem gadiem bija mirusi Indijā. Piepilsētās uzceltas gigantiskas automašīnu rūpnīcas, pilsētu dēvē par Dienvidāfrikas Detroitu. Muzeju kompleksā iespējams starp citiem eksponātiem iespējams skatīt 14 metru gara vaļa skeletu, bet Čūsku parkā – dažādu veidu rāpuļus un putnus.