Klimats: siltais Vidusjūras subtropu klimats ar karstām vasarām un siltām ziemām vilināt vilina tūristus greznajos kūrortos un azartspēļu zālēs. Vidējā jūlija temperatūra ir no +22ºC līdz +24ºC. Vislabākais laiks valsts apmeklējumam ir rudens un pavasaris, kad ir mērenas temperatūras.
Monako Firstiste (franciski - Principauté de Monaco, monagasku valodā - Principatu de Munegu) - konstitucionāla monarhija Eiropā. Pēc teritorijas otra mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna). Visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Atrodas Franču Rivjerā, starp Franciju un Vidusjūru, dažus kilometrus no Itālijas robežas.
Monako pazīstama ar Montekarlo kazino un Formulas 1 Monako GP sacensībām. Pazīstama arī ar savām bankām.
Monako vēsture ir pietiekami sarežģīta. Šajā teritorijā dažādos laikos valdījuši feniķieši, grieķi, romieši, arābi, dženovieši, vēlāk valsti sev pakļāvusi Spānija, Francija, Sardīnija.
Vēsture
Monako nosaukums radies no sengrieķu kolonijas Monoikas (Monoïkos) vārda, kuru dibināja feniķieši VI gadsimtā p.m.ē. Monako atkal tika dibināta 1215.gadā kā Dženovas kolonija. 1247.gadā Fransuā Grimaldi ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt Grimaldi dinastija, kura valda firstistē arī mūsdienās.
No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam Monako bija Sardīnijas karalistes protektorāts. 1861. gadā tika noslēgts franču-monegasku līgums, kurā tika atzīta Monako suverenitāte.
Līdz 1911.gadam Monako bija absolūta monarhija. 1962.gada konstitūcija atcēla nāvessodu un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993.gadā Monako iestājās ANO.
Iedzīvotāji
Kopējais iedzīvotāju skaits 2006. gadā - 32 543.
Monako nacionālais sastāvs:
• franči - 47%
• monegaski - 16%
• itālieši - 16%
• citi (kopā 125 tautības) - 21% 
