Palermo – grāfa Kaliostro dzimtene
Palermo (it. Palermo, sicīliešu valodā Paliermu vai Paliemmu) ir Sicīlijas galvaspilsēta. Pilsēta ir Vidusjūras krastā. Šī ir visstraujāk augošā pilsēta gan Sicīlijā, gan visā Itālijā. Galvaspilsētas (tostarp priekšpilsētas) iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,1 milj. cilvēku.
Palermo ir pilsēta, kurā ir unikāli kultūras pieminekļi, pilsēta, kuras vēsture mērāma gandrīz trīs tūkstošgadēs. Šī ir tūristu visvairāk apmeklētā pilsēta Sicīlijā. Ilgus gadus tā bija Sicīlijas karalistes galvaspilsēta un osta. Feniķieši nodibināja Palermo pirms aptuveni 3000 gadiem. Ostu viņi nosauca par Zizu. Pilsēta attīstījās vienlaikus ar citām antīkajām Sicīlijas pilsētām – Solunto un Mociju. Grieķi nodēvēja pilsētu par Panormos (‘visa osta’). No 535. līdz 831. gadam Panoramosa bija Austrumromas impērijas daļa. Pēc tam tā nokļuva arābu valdījumā. Daudzus tempļus viņi pārvērta par mošejām. Palermo kļuva par vienu no skaistākajām musulmaņu pilsētām pasaulē, ar kuru sacensties spēja tikai Bagdāde. Arī mūsdienās eksotiskais mauritāņu un normaņu stilu sajaukums ar spāņu baroku piešķir pilsētai majestātiskumu un vienreizīgumu. Šeit ir daudzi pieminekļi, karaļu pilis un tempļi. Palermo ir iespējams nošķirties no XXI gs. steigas, apmeklēt nomaļas baznīcas, skatīt senas mozaīkas, ielūkoties pilsētas tirgū.
Daudzas būves pilsētā atgādina par arābu, normaņu un Burbonu valdīšanas laikiem: grandiozā normaņu Karaļu pils ar pērļu arhitektūru – Palatīno kapelu, kurā ir normaņu karaļu Rodžeru marmora tronis, bet no griestiem nokarājas no ģipša veidoti stalaktīti (islāma mākslas raksturīgā iezīme); 1127. gadā uzceltā San Džovani deli Eremiti (Sv. Jāņa vientuļnieka) baznīca – lielisks normaņu un arābu arhitektūras stilu apvienojuma paraugs. Pilsētas Katedrālē, kas uzcelta VI gs., profilētos sarkofāgos mūža miegā atdusas normaņu karaļi. Lieliskais Pretorijas laukums, Martorāno baznīca, citi baroka pieminekļi.
Palermo ir slavenā grāfa Kaliostro dzimtene. Pilsētas senajā daļā ir saglabājusies māja, kurā 1743. gadā piedzima slavenais mags un avantūrists Džuzepe Balzamo Kaliostro.
Monreālas katedrāle – pasaules mākslas paraugs
Ceļojums uz Palermo būs nepilnīgs, ja nebūsit apmeklējuši Monreālu (7 km attālumā no Palermo centra). Šeit Jums būs iespēja iepazīties ar normaņu un arābu stilā celto Santa Marija La Nuova katedrāli (1174. g.), kurā lieliski sadzīvo gotiskās logu rozetes un arābu arkveida lodziņi. Katedrāles iekšieni un apsīdu rotā bizantiešu mozaīkas, kas datējamas ar XII–XIII gs. un attēlo ainas no Vecās un Jaunās Derības. Līdzās katedrālei ir benediktiešu ordeņa klosteris. Klostera pagalms ir viens no skaistākajiem un bagātīgākajiem pasaulē – to rotā 228 ar mozaīkām rotātas kolonnas, kuras vainago griezumiem rotāti kapiteļi. No Monreālas paveras skats uz Conca d‘Oro – skaistu līdzenumu, kas plešas tūlīt aiz Palermo robežām.
Katānija – provinces galvaspilsēta
Vulkāna Etna pakājē ir Katānija – otra lielākā pilsēta Sicīlijā. Tajā dzīvo 305,7 tūkst. drosmīgu iedzīvotāju. Kā dievība tumšā Etna no saviem augstumiem vēro dzīvi Katānijā. Etna ir pilsētas iedzīvotāju čakluma un neatlaidības simbols.
Pilsēta VIII gs. p. m. ē. dibinājuši grieķu kolonisti. 1169. un 1693. gada zemestrīcēs un lavas izvirdumos šī vieta bija smagi izpostīta. Pilsēta pārvērtās gruvešu un pelnu kaudzēs.
Tāpat kā citviet Sicīlijā, Katānijā pārsvarā redzamas baroka stilā celtas ēkas, kas uzbūvētas pēc Etnas izvirduma 1693. gadā. Slavenākā baroka arhitektūras stilā celtā ēka ir Sv. Agates katedrāle, kas uzcelta XVII gadsimtā. Šo svēto uzskata par pilsētas aizbildni. Viņa aizsargā pilsētu no ugunsgrēkiem un vulkāna izvirdumiem. Katedrāles laukuma centrā ir pilsētas simbols – Ziloņa strūklaka (Fontana dell' Elefante). Gan strūklaku, gan katedrāli 1736. gadā uzcēla Džovani Batista Vakarīnī. Viņš apvienoja bizantiešu ziloņa skulptūru un ēģiptiešu obelisku. Strūklaka veidota no sacietējušās lavas. Katānijas slavenākie tempļi un pilis: Svētā Nikolo baznīca un klosteris, Sv. Franciska baznīca; māja, kurā dzimis komponists Vinčenco Bellīnī, viņa vārdā nosauktais Operas teātris.
Pilsētas centrā saglabājušās arī romiešu laika celtnes: no lavas un marmora celtais romiešu teātris, kas spēja uzņemt apmēram 7000 iedzīvotāju, mazais Odeons un pirtis (Terme della Rotonda).
1434. gadā Katānijā tika nodibināta Sicīlijā pirmā universitāte. XIX gs. to pārbūvēja no jauna.
Etna – viens no pasaulē aktīvākajiem vulkāniem
Netālu no Katānijas atrodas Eiropā augstākais vulkāns Etna (3340 m). Vulkāna pakājes perimetrs ir apmēram 160 km, bet nogāzēs ir vairāk nekā 200 sānu krāteru. Šobrīd Etna ir pasaulē aktīvākais vulkāns. Ziņas par Etnu saglabājušās vēl no mītu laikiem, taču kā vulkāns tas ir salīdzinoši jauns: uzpeldējis no jūras pirms aptuveni 2,5 milj. gadu. Valda uzskats, ka pirmais izvirdums noticis pirms diviem miljoniem gadu.
Etnas tāpat kā daudzu vulkānu augstums ir mainīgs. Šobrīd tā virsotne slejas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, taču pirms simts gadiem tā bija par 30 metriem augstāka. Mainās arī vulkāna izskats: daudzo izvirdumu dēļ vulkāna virsotnes iebrūk un paliek ieplakas jeb kalderi, bet līdzās veidojas jaunas virsotnes. Pirms šobrīd pastāvošās virsotnes ir bijušas vēl vismaz divas, bet uz vienas no vulkāna nogāzēm atrodas gigantisku apmēru kalderi – apmēram 20 km apkārtmērā liels caurums ar 900 metrus dziļām malām.
Lieli Etnas izvirdumi reģistrēti 475. un 396. gadā p. m. ē., m. ē. 812. un 1169. gadā un XIV gadsimtā. 1669. gadā Etnā parādījās plaisa, kas sniedzās līdz pašai pamatnei un miljoni tonnu izvirdušās lavas sagrāva Katāniju un tās apkārtni. Mazāki un lielāki izvirdumi iznīcina lauksaimniecības zemi un pārpludina ciematus. XX gadsimtā izvirdumi notika 1949., 1971., 1983., 1992. un 2000. gadā. Varētu šķist, ka tā nav piemērotākā vieta, kur dzīvot cilvēkiem. Taču Etnas nogāzes ir viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām Sicīlijā.
No neatminamiem laikiem iedzīvotāji spītīgi atjauno ciematus un sāk dzīvi no jauna. Lai gan Etna ir viens no aktīvākajiem vulkāniem, tas ir pilnīgi drošs, jo izvirdumus un lavas plūsmas var pietiekami precīzi prognozēt. Avoti lieliski mitrina vulkāna nogāzes un vulkāniskie pelni veido apbrīnojami auglīgu augsni. Gada laikā šeit ir iespējams ievākt līdz pat piecām dārzeņu ražām, labi aug arī augļu koki un vīna dārzi. Zemākajās nogāzēs aug vīnogas un pistācijas, kas pamazām atkāpjas, lai dotu vietu ābelēm un ķiršiem. Augstāk zaļo ozolu, kastaņu, riekstu un dižskābāržu birzis. Tur tikpat kā nekas neaug, sastopami tikai Alpu augi. Virsotnē plešas mūžīgie sniegi. Senatnē sniegu no Etnas virsotnes veda uz Romu, kur no tā gatavoja saldējumu.
Taormīna – „Sicīlijas logs” uz mūsdienu pasauli
Taormīna atrodas Tauro kalnā. Apmēram 400. g. p. m. ē. šajā vietā bija seno grieķu kolonija Tauromenium. No 212. gada p. m. ē. pilsētā valdīja romieši. Taormīna ir tūristu iecienīta vieta, kuru bieži dēvē par „Sicīlijas logu” uz mūsdienu pasauli.
Taormīna ir sadalīta divās daļās: vēsturiskais centrs kalnā un kūrorta daļa nogāzē (Taormina Mare). Vecpilsētā atrodas grieķu teātra (Teatro greco)drupas. Patiesībā tas ir nevis grieķu, bet gan romiešu teātris, kas grieķu teātra vietā uzcelts II gs. p. m. ē. Teātra diametrs ir 109 metri. Tas ir otrais lielākais teātris Sicīlijā ar visskaistāko dekorāciju – no teātra tribīnēm paveras skats uz vulkānu Etna. Mūsdienās teātrī rīko operas un dramatiskā teātra uzvedumus, koncertus. No XIX gs. beigām Taormīnā uz dzīvi apmetušies daudzi mākslinieki, rakstnieki, intelektuāļi. To vidū bijuši arī Deivids Heberts Lorencs un Vilhelms fon Gledenss. Jau vairāk nekā 50 gadus tiek rīkots Taormīnas kinofestivāls, kura laikā filmas demonstrē senajā grieķu teātrī.
Līdzās Taormīnai ir Isola Bella saliņa, kuru ar kontinentu savieno šaura smilšu strēle. Sala pasludināta par dabas rezervātu. Netālu atrodas Capo Sant' Andrea alas. Var atspirdzināties un nopeldēties Alkantaras upē, kas plūst caur sacietējušas lavas klintīm.
Mesīnas pasakas un leģendas
Runājot par Mesīnu, ir grūti turēties pretī kārdinājumam ienirt pasaku un leģendu pasaulē. Patiesībā pasaulē ir diezgan maz pilsētu, kurām ir tikpat bagātīgs folkloras, nostāstu un mītu mantojums, kāds tas ir Mesīnai. Mesīnas vēsture, tās rašanās ir saistīta ar pasaku varoņiem un daudziem mītu tēliem, tomēr vēsturnieki cenšas pierādīt, ka ne jau Neptūns ar savu trijžuburi atšķēla Sicīliju no pārējā kontinenta un ka antīko pilsētu šajā vietā nav izveidojis tās skaistuma apburtais Saturns. Senatnē Mesīnas nosaukums bija Zankla, Mesana. Šī bija daudzu tautu tikšanās un sadursmju vieta.
Mesīna ir skaista un bagāta pilsēta. Būdama svarīga ostas un tirdzniecības pilsēta, tā spējusi saglabāt arī daudzus arhitektūras pieminekļus. No normaņu laikiem (XII gs.) ir saglabājusies katedrāle un zvanu tornis, kurā ir pasaulē lielākais astronomiskais pulkstenis. Pilsētas senākā baznīca ir bizantiešu stilā celtā Santissima Annunciata dei Katalani (XII gs.), kuru nespēja sagraut ne zemestrīces, ne Otrā Pasaules kara bombardēšanas. Paliekošu iespaidu rada Neptūna strūklaka un Oriona avots, kuru XVI gs. izveidoja Mikelandželo māceklis Montorsoli.
Sirakūzās Arhimēds izsaucās „Eureka”
Sirakūzas (it. Siracusa) atrodas Jonijas jūras austrumu piekrastē. Tas ir viens no pazīstamākajiem antīkās kultūras centriem, iespaidīga grieķu aizjūras kolonija. Sirakūzas dibinātas VII gs. p. m. ē. un jau tirāna Heliona laikos kļuva par plaukstošu Vidusjūras pilsētu. Tieši šajā pilsētā III gs. p.m.ē. matemātiķis Arhimēds atklāja galveno hidrostatikas likumu un kails izskrēja uz ielas, saukdams: „Eureka!”. Šajā „tūkstoš smaržu un ziedu” pilsētā ilgu laiku mita filozofs Platons. Tūristu uzmanību visvairāk piesaista arhaiskā vecpilsēta (UNESCO pasaules mantojuma objekts), kas ir Ortigijas salā. Šī pilsētas daļa apbur ar savām šaurajām ieliņām, spāņu baroka stila baznīcām, katedrāli, Aretūza avotu, kam līdzās aug papirusi. Būtu jāapskata arī arheoloģiskais parks, kas ir galvenajā salā. Tur, paugura nogāzē, Jūs ieraudzīsiet ar V gs. p. m. ē. datēto grieķu teātri, kurā savas vārsmas skandējis pats Eiripīds, Latomia del Paradiso (Paradīzes) akmeņlauztuves, klinti, kuru dēvē par Dionīsa ausi. Euriāla pils ir svarīgākā sengrieķu aizsardzības būve. Saglabājušās ir Apolona un Artemīdas svētnīcu drupas.
Agridžento – grieķu izcelsmes pilsēta
Agridžento ir grieķu izcelsmes pilsēta, kas izvietojusies uz pauguriem. Tā arī piedāvā vēl vienu tikšanos ar vēsturi. Šo vietu salas iedzīvotāji īpaši izvēlējās lūgšanām, sapulču un svētku rīkošanai. Pilsēta ir slavena ar savu grandiozo antīkās arhitektūras kompleksu – Tempļu ieleju. Majestātiski slejas Hēras templis, kurā saglabājies upurēšanas altāris; visā grieķu pasaulē slavenais Zeva templis, Hērakla templis. Lieliski saglabājies ir Vienošanās templis, jo VI gs. to pārvērta par kristiešu baznīcu. Tas ir viss, kas saglabājies no senās Akragasas pilsētas, kura tika dibināta VI gs. p. m. ē., bet 1927. gadā tika pārdēvēta par Agridžento. Taču vēl šobaltdien, klaiņojot pa šīm vietām, itin viegli var aizmirsties un domās aizklejot uz leģendu un mītu valstību...
Eola salas, Lipāru un Vulkano sala
Lipāru salas, kas par godu vēju dievam Eolam mēdz dēvēt par Eola salām (it. Isole Eolie), atrodas Sicīlijas ziemeļos. Arhipelāgu veido septiņas vulkāniskas izcelsmes salas, kas ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstos. Salas ir Mesīnas provincē un Sicīlijas reģionā. Pastāvīgo salu iedzīvotāju skaits pārsniedz 12 tūkst., no kuriem 10,8 tūkst. (2006. g.) dzīvo Lipārā – galvenajā salā, kuras platība ir 37 km2. Atpūtniekus šajās salās visvairāk sajūsmina melno vulkānisko smilšu pludmales, zemūdens peldēšana un, protams, lieliskais vietējais vīns.
Lipāra ir brīnišķīga vulkāniskas izcelsmes sala. Tās tumšās klintis apskalo smaragdzaļi viļņi. Tajā esošais vulkāns nav tik aktīvs, taču apbrīnojamās ainavas apbur. Neparasti skaistas ir tā sauktās faraglioni – klintis, kas slienas jūrā, netālu no piekrastes. Tā ir lielākā no Eola arhipelāga salām. Pirmie iedzīvotāji apmetušies šeit četrus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Senās Grieķijas laikā šeit plauka Meligūnas jeb Lipāras pilsēta. Viduslaikos tā kļuva par cietoksni. 1783. gada zemestrīcē Lipāra tika gandrīz pilnībā iznīcināta. Vecpilsētu ieskauj akmens mūris. Tajā ir ļoti interesants XVI gs. cietoksnis, kura iekšpusē ir katedrāle. Tūristi bieži apmeklē arī Arheoloģijas muzeju, kura lielākā daļa ir cietoksnī.
Stromboli salā atrodas viens no Eiropā aktīvākajiem vulkāniem Stromboli, kura grandiozie „priekšnesumi” notiek vidēji četras reizes stundā.
Sicīlijai tuvākajā Vulkano salā atrodas darbīgais vulkāns Fossa Granda. Pēdējais grandiozais vulkāna izvirdums notika 1890. gadā, taču tas ir saglabājis savu aktivitāti un pastāv jauna izvirduma iespēja. Ap vulkānu nedaudz burbuļo dubļu vannas, izšaujas geizeri. Salas nosaukums ir cieši saistīts ar grieķu mītiem, jo pastāv uzskats, ka tieši uz šīs salas atradās uguns dieva Vulkāna smēde. Netālu no Lielā krātera (Vulkano salu veido četri krāteri) ir Porto Levante, kas ir slavena ar savām melno smilšu pludmalēm un vulkāna tvaiku sakarsēto ūdeni.
Pjaca Armerina
Šī pilsēta, kas slavena ar viduslaiku pieminekļiem un baroka stilā celtajām pilīm, plešas uz trim pauguriem, kas ir Sicīlijas kalnu iekšējā zonā. Savu nosaukumu – Pjaca Armerina – tā ieguvusi langobardu kara nometnes dēļ, kas šeit kādreiz atradās. Romiešu laikos šeit bija Maksimīna Herkulija (Romas imperatora Diokletiāna pirmā palīga) villa, kas celta IV gs. beigās. Šo lielisko vēlīnās antīkās mākslas darbu atraka pagājušajā gadsimtā. Slavenu Pjaca Armerina padarīja villa Roma del Kasale, kas uzskatāma par pēdējo gadu svarīgāko arheoloģisko atradumu. Pils kompleksā ir krāšņas zāles, ēdamistabas (triklīniji), pieņemšanu zāles, iekšpagalms ar strūklaku un marmora kolonnām, dzīvojamās telpas un termas. Visas telpas rotā apburošas, lieliski saglabājušās mozaīkas. Šo villu visbiežāk apmeklēja medību sezonas laikā, tādēļ mozaīku galvenais sižets ir medību ainas. Eksperti uzskata, ka Pjaca Armerina mozaīkas ir lieliska iespēja līdz sīkākajām detaļām rekonstruēt antīko laiku apģērbu, ieročus un citas detaļas.
Pjaca Armerinā ir unikālais Pergusa ezers – tas ir apdzisuša vulkāna krāteris, kas pildīts ar lietus ūdeni. Ja ticam grieķu mītiem, tad tieši šeit tika nolaupīta un Aīda valstībā nogādāta Persefone. Pilsētas mājas piesaista uzmanību ar savām neparastajām ģeometriskajām formām, jo mājas saimniekam precoties, tika celta piebūve, kurā viņš apmetās.
Puse dienas Savokā (pa filmas "Krusttēvs" pēdām)
Vidusjūras lielākā sala, Sicīlija, gadsimtiem ilgi bija zināmās pasaules centrs. Salas unikālā atrašanās vieta padarīja to par svešinieku uzbrukumu mērķi un Vidusjūras civilizāciju tikšanās vietu, salai kļūstot par tiltu starp austrumiem un rietumiem. Izbaudiet Sicīlijas Vecās pasaules šarmu, apskates vietas un kultūru.
Sicīlijā ieradīsimies Naksas ostā (Naxos) un kāpsim autobusā, lai dotos neaizmirstamā piedzīvojumā. Vispirms dosimies uz SantaTerēzu, kas ir lielākā piekrastes pilsēta starp Messinu un Taorminu, un tālāk turpināsim ceļu uz Savoku, ciematu, kas atrodas starp diviem kalniem. Ciemata apkārtnes skaistums un vēsturiskais mantojums padara Savoku par vienu no interesantākajām vietām uz salas. Netālu no ciemata galvenā ceļa atrodas Vitellī bārs ("Bar Vitelli"), kurā interesenti var apskatīt vietējo amatnieku instrumentus un fotogrāfijas, kas uzņemtas filmas Krusttēvs II filmēšanas laikā.
Vispirms dosimies uz Vitellī bāru, lai nogaršotu citronu "granita", bet pēc tam pa pilsētas galveno ielu kāpsim kalnā. Gājiena laikā apskatīsim vairākas 15. un 16. gadsimta baznīcas (Chiesa Madre, Santa Lucia, San Michele un Immacolata). Sasniedzot virsotni, baudīsim brīnišķīgu skatu uz ieleju un apskatīsim normāņu pilsdrupas. Pēc ekskursijas pa Savoku mērosim 30 minūtes ilgu ceļu uz Forza d'Agro'. Froza d'Agro' ir apburošs ciematiņš ar skatu uz arābu-normāņu pili Capo Sant'Alesso un Messinas piekrasti. 1990. gadā šeit ieradās Als Pačīno un Sofija Kopola, lai filmētu ainas filmai Krusttēvs III. No ciemata galvenā laukuma iet celiņš uz pakāpieniem, kuri ved uz gotu-katalāņu portālu Svētā Augustīna baznīcas (pazīstama ar nosaukumu "Triade") priekšā. Pirms došanās prom no Forza d'Agro būs iespēja apmeklēt baroka stilā būvēto Chiesa Madre. Pēc šīs lieliskās pieredzes kāpsim atpakaļ autobusā un atgriezīsimies uz kuģa.
Sicīlijas virtuves pavārstunda un ekskursija uz Taorminas tirgu
Pavadiet rītu Taorminā un iemācieties pagatavot sicīliešu ēdienus. Nodarbības beigās dalībnieki baudīs pašrocīgi pagatavotās pusdienas kopā ar glāzi vīna. 10.00 gida pavadībā dosimies uz pilsētas tirgu, kur iegādāsimies ēdienu pagatavošanai nepieciešamās izejvielas. Tirgus atrodas netālu no Porta Messina arkas, kur jums būs iespēja nogaršot vietējos sierus un salami.
Pirms šefpavārs sāks stāstīt par sicīliešu virtuves noslēpumiem, jums būs iespēja izbaudīt tasi kafijas īstā sicīliešu restorānā. Pēc nelielas atpūtas dalībnieki ķersies pie ēdienu pagatavošanas. Nodarbībā piedalīsies profesionāls vīnzinis, kas pastāstīs jums par Sicīlijas vīnu vēsturi un kultūru. Pēc ēdienu pagatavošanas jūs un jūsu klasesbiedri nogaršosiet to, ko pagatavojāt, malkojot divus īpaši izvēlētus vīnus. Nodarbības dalībnieki pagatavos un baudīs "ricotta cannolo".
Itāļu opera un vīna degustēšana
Piedalieties vīna degustācijā vienā no Taorminas vēsturiskā centra populārākajiem bāriem. Bārā satiksiet draudzīgo un zinošo īpašnieku Džianluku. Viņš jums atklās Sicīlijas vīnu vēsturi un noslēpumus, pastāstīs par vīna darīšanu un dzīves filozofiju, ko piekopj vīndari, lai radītu unikālus un neatkārtojamus vīnus. Jūs nogaršosiet trīs dažādus vīnus, un kopā ar katru vīnu tiks pasniegta īpaši izvēlēta Sicīlijas delikatese. Pēc stundu ilgās vīna degustēšanas mēs dosimies mierīgā pastaigā pa Taorminas apburošajām alejām un nonāksim pie neliela teātra. Apejot rindu, ieņemiet vietu un dodieties neaizmirstamā ceļojumā, ko spēj uzburt brīnišķīgā itāļu opera. Operas laikā jūs dzirdēsiet dažas no slavenākajām itāļu operas repertuāra ārijām un duetiem, ko izpildīs Itālijas slavenākās balsis. Klavieru un balss skaņas sniegs jums intensīvu emocionālu baudu, pieskaroties jūsu dvēselei un sirdij ar Mocerta, Verdī, Pučīnī, Donizetī un Rossīnī ārijām. Pārtraukuma laikā jums būs iespēja nobaudīt Prosecco glāzi uz milzīgas terases, kas paver skatu uz Taorminas skaistāko laukumu - Piazza.
Izjāde ar zirgiem uz fermu Villa Dafne
Izjādes laikā tiks apskatīta Villa Dafne, kas ir unikāla ar savu ekoloģisko sistēmu. Villa Dafne saviem viesiem piedāvā fantastisku iespēju ielūkoties fermas saimniecībā un iepazīt tās kultūru caur reālu pieredzi. Pieaugušajiem un bērniem ir ekskluzīva iespēja piedalīties lauksaimniecības darbos un iegūt jaunus iespaidus un zināšanas. Ekskursijas mērķis ir attīstīt zināšanas par bioloģisko lauksaimniecību, mājlopu audzēšanu, kā arī mācīt pamatvērtības, kas veicina vides pasargāšanu. Būs iespēja izjāt ar zirgiem pa dabas takām, kur gids stāstīs par Villas Dafnes piena rūpnīcas darbību un noslēpumiem kā piens pārtop par Sicīlijas sieriem, kurus viesi varēs nobaudīt tūres noslēguma maltītē.
Ekskursijas
Antario.lv » Sicīlija » Ekskursijas