Ķīna

Ķīna ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,357 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Klimats

Ķīnai raksturīgs kontinentālais klimats. Tā atrodas piecdesmitajos platuma grādos. Valsts dienvidu daļa atrodas tropu un subtropu joslās, bet ziemeļu daļa aukstajās klimata zonās. Ziemeļu daļas Heilongjiang provincē ir ļoti garas ziemas, taču nav vasaru, turpretī Haiņaņas salā ir garas vasaras, bet nav ziemu. Huanhe upes ielejā ir atšķirīgas gadalaiku maiņas, taču Huanhes upes ieplakas dienvidu daļā pavasaris ir visu gadu. Ķīnas tundras zonas atrodas Tibetā, kurā zema temperatūra ir visos četros gadalaikos.

Ķīnas tradicionālā arhitektūra un māksla

Tāpat kā reliģiski filozofiskā doma, arī arhitektūra un māksla ir ierakstījušas ne vienu vien spilgtu lapaspusi gan Ķīnas, gan visas pasaules kultūras vēsturē. Visas pieminētās sfēras ir savstarpēji ļoti cieši saistītas, un divas pēdējās uzskatāmi atbalso ķīniešiem raksturīgo pasaules redzējumu.
Līdzīgi kā citās senajās kultūrās, arī Ķīnā mākslas sūtība neaprobežojas vienīgi ar izdaiļojošo funkciju. Īpaši senatnē māksla ir veids, kā cilvēkam uzturēt kontaktus ar Visumā valdošajiem dievišķajiem spēkiem un simbolos paust savus priekšstatus par dabas harmoniju veidojošajiem principiem. Tas jūtams jau pašos senākajos mākslas darbos. Kā uzskatāmu piemēru var minēt Janšao keramiku (4. - 3. gt. p.m.ē.). Raksti, kas rotā šos traukus, nav vienīgi mākslinieciski radošā impulsa kaprīze, bet gan simbolos izteikti priekšstati par Visumā valdošajām enerģijām, to ritmiem. Ielikt rakstā nozīmē piesaukt, pieminēt, padarīt par klāt esošu un rituāla ceļā stāties ar šiem dievišķās dabas spēkiem zināmās attiecībās. Labi ieskatoties, arī šodien varam senajos rakstos atpazīt saules, mēness un citu debess ķermeņu simbolus, enerģiju spirāles un nebeidzamās pārmaiņas atspoguļojošos līkločus. Tādējādi, mācoties izprast dabas likumsakarības, cilvēks mēģināja izprast pats sevi, savas eksistences jēgu.
Šādus traukus lietoja gan sadzīvē, gan mirušo kulta ceremonijās, gan citos rituālos, tos ievietoja kapenēs, izmantoja ziedojumu vākšanai. Simbolisko zīmju atveidos varam saskatīt piktogrāfiskā raksta aizsākumus. Trauku plastiskās formas savus apveidus ieguvušas ar podnieku ripas palīdzību, tās raksturīgas arī visai vēlākajai ķīniešu keramikai.
Sākot ar 2. gt. p.m.ē., rituāliem domātie priekšmeti tiek gatavoti no bronzas. To formas kļūst daudzveidīgākas (bļodas, krūzes, šķīvji, katliņi). Sarežģīts ģeometrisks un zoomorfs raksts klāj visu izstrādājuma virsmu. No biežāk sastopamajiem ir grieķu meandram līdzīgais ornaments, tas simbolizē pērkonu, osiņu, vāciņu, stūru izliekumos bieži tiek atveidotas dzīvnieku formas (putni, drakoni, vēršu galvas), kas sevī iemieso dažādas dabas stihijas, kuras cilvēkam nes veiksmi un pārticību. Reizēm pats trauks atgādina dzīvnieku. 1. gt. p.m.ē. formas vienkāršojas. Šķīvjus, diskus, bronzas spoguļus no vienas vietas klāj sarežģīts maģisks ornaments.

Ķīniešu virtuve. Rietumu pasaulei ķīniešu virtuve saistās ar irbulīšiem, ķīniešu nūdelēm, un ēdieniem saldskābajā mērcē. Taču ķīniešu kulinārijas tradīcijas ir daudz dziļākas un ēšanas kultūrai ir ļoti liela nozīme ikviena ķīnieša dzīvē. Ļoti būtisks priekšnoteikums ķīniešu ēdienam ir tā estētiskais noformējums, jo ēdienam tradicionāli ne tikai jāremdina izsalkums, bet arī jāsniedz mākslinieciska bauda. Ķīniešu virtuvē ēdiena sastāvdaļas pieņemts sagriezt nelielos vienādos gabaliņos, lai tā pagatavošanas process nebūtu ilgstošs un ēdiens nezaudētu vērtīgas vielas un vitamīnus. Ķīnieši ēdienā izšķir piecas garšas īpatnības - saldu, skābu, rūgtu, sāļu un pikantu, tās saistot ar pieciem cilvēka ķermeņa pamatorgāniem - sirdi, aknām, aizkuņģa dziedzeri, plaušām un nierēm, kas nodrošina organisma pareizu funkcionēšanu. Svaiga ingvera sakne, ķiploki, žāvēti liliju dīksti, īpašas sēnes un ūdens augi pazīstami ar dažādu slimību ārstējošām īpašībām. Ķīniešu ēdienos jāievēro precīzas proporcijas starp gaļas un dārzeņu ēdieniem: gaļas ēdienā jābūt 1/3 dārzeņu, bet dārzeņu ēdienā 1/3 gaļas. Ķīnā plaši lieto sojas produktus - sojas pienu, sieru, mērci. Ķīniešu virtuvē bieži izmanto dažādas nūdeles un rīsus.

Daudzi cilvēki Eiropā ir ļoti iecienījuši Ķīniešu virtuvi, arī Latvijā, ēdiens varbūt tiešām ir līdzīgs, bet ar eiropeiskām garšvielām, jo nogaršojot ēdienu Ķīnā lielākā daļa ēdienu nav baudāma, jo ļoti daudz tiek izmantotas tradicionālās garšvielas, kas nav pierastas baltajam cilvēkam. Tādēļ Latvijā esošās ķīniešu ēstuves un restorānus, nevarētu uzskatīt, par tradicionālu ķīniešu ēdienu, par ķīniešu ēdienu ar Eiropas garšvielām gan. Bieži arī cilvēki jauc „suši" uzskatot to par ķīniešu virtuves sastāvdaļu, bet šī ēdiena dzimtene ir Japāna.

Rīsu ēšana ar irbulīšiem bieži sagādā problēmas, tādēļ ieteicams vienā rokā rīsu bļodiņu turēt pēc iespējas tuvāk mutei un ar otrā rokā esošajiem irbulīšiem rīsus bāzt mutē. Tā var izvairīties no rīsiem klēpī, uz galda vai uz baltā T krekla. Ķīniešiem nav pieņemts irbulīšus stāvus spraust rīsu bļodā, jo tā ir klaja necieņa pret nama saimniekiem. Kad maltīte pabeigta, sakrustoti irbulīši ir zīme apkalpotājiem, ka vēlies maksāt rēķinu. Ķīnā pieņemts, ka ēdienu uz šķīvja uzliek pavārs vai saimnieks, izmantojot savus irbulīšus vai karoti, kas simbolizē īpašu cieņu un pieklājību. Lai arī lielai daļai no mums ēšana ar irbuļiem šķiet uzjautrinoša, spēlēšanās ar tiem nav pieļaujama.

Tradicionāls ķīniešu dzēriens ir zaļā tēja, kas nepārprotami simbolizē ķīnu, jo, piemēram, apmetoties labā ķīniešu viesnīcā uz galdiņa vienmēr atradīsies ūdens un tikai un vienīgi zaļā tēja, nevis kā Eiropā melnā vai augļu tējas, arī ķīniešu gidiem vienmēr līdz bija zaļā tēja vai somā, vai uzkārta kaklā uz aukliņas, kas likās ļoti interesanti. No alkoholiskajiem dzērieniem populārs ir degvīns „Maota", kas garšo nedaudz savādāk un alus. Lai cik dīvaini neliktos, bet Ķīnā alus tiešām ir ļoti populārs, ik gadu notiek alus festivāls, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas, kā arī Latvijas.

Tā kā lielākā ķīniešu daļa tomēr nav kristieši, lielākās ziemas svinības ir ķīniešu Jaunais Gads, kas tiek svinēts janvāra beigās. Ķīnā gan šīs svinības sauc par Pavasara festivālu un tas ir laiks, kad ģimenes apdāvina savus bērnus ar jaunu apģērbu un rotaļlietām. Būtisks ķīniešu Jaunā gada svinību aspekts nekristīgajā iedzīvotāju daļā ir senču pielūgsme. Tad mājās goda vietā tiek izkarinātas senču fotogrāfijas un svētkus var svinēt gara vienotībā ar aizgājējiem. ķīniešu restorāna nav pieļaujama.

Pavasara svētkos mājas ieejas durvju abās pusēs tiek izlīmēti papīra uzraksti, telpas tiek izrotātas ar iemīļotām jaungada kartiņām. Pavasara svētku priekšvakarā, ko dēvē par „čusi", visa ģimene sanāk kopā. Tiek rīkotas bagātīgas svētku vakariņas, pēc kurām skatās pazīstamu mākslinieku uzstāšanos TV, sarunājas par dažādām tēmām, spēlē spēles. Daudzās ģimenēs jaunieši neiet gulēt visu nakti, to dēvē par „šoisui" - Jaunā gada gaidīšanu. Nākamās dienas rītā daudzās ģimenēs ēd pelmeņus „czjaoczi". Pēc brokastīm jāapiet apkārt radinieku un tuvinieku mājai ar apsveikumiem un visa laba novēlējumiem. Pavasara svētku dienās rīko masu priekšnesumus: lauvu dejas, drakonu dejas, rotaļas „sauszemes laivas", priekšnesumus uz ķekatām. Diemžēl Ķīnā biju vasarā, tādēļ pavasara svētkos piedalījusies netiku. Toties pelmeņi- „czjaoczi" tika nogaršoti, arī eiropiešiem garšas ziņā baudāmi, šos pelmeņus pildītus ar gaļu vai dārzeņiem var iegādāties jebkurā vienkāršā, gan arī smalkā kafejnīcā.

Ķīniešu veselīgā maltīte un mīlestība pret sporta aktivitātēm ir ilgā mūža noslēpums, jo esot Ķīnā ikviens var pārliecināties, ka pat lielas pilsētas, kā Pekina parkos katru rītu ap 6.00 notiek kolektīva vingrošana pusstundas garumā, vairāk gan pie šīs tradīcijas pieturas cilvēki pēc četrdesmit un pensionāri.

Literatūrā minētas daudz un dažādas tradīcijas, kas sen jau ir novecojušas, kā, piemēram, kāju deformācija, kad sieviete, saspiež kāju pirkstus kopā ar stingru lentu un iespiež maza izmēra cietos apavos, un gadu gaitā, kāja iegūst smailu mazu formu, cigarešu paciņas garumā. Pēc iespējas mazāka kāja tika uzskatīta kā skaistuma etalons. Bet šī tradīcija jau gandrīz vairs nepastāv, var vēl sastapt ļoti vecas sievietes provincēs, kurām ir kājas „skaistuma deformācija".

Ķīnas galvenās lidostas ir milzīgas, taču tajās viegli navigēt - Dodoties uz Ķīnu no lielākajām Eiropas vai Amerikas lidostām, jārēķinās ar to, ka nonāksiet milzīgā lidostā – Honkongas, Šanhajas vai Šenzenas lidostās. Tāpēc paredziet nedaudz ilgāku laiku gan nokļūšanai no lidostas, gan arī uz lidostu. Tomēr nesatraucieties – visur ir pieejamas zīmes angļu valodā un vairumā lidostu pat ir pieejams metro – no pašas lidostas! Tāpat lidostās ir arī viesnīcas, kur var pavadīt nakti – vai pāris stundas, ja tas nepieciešams un finansiālā rocība atļauj!

Taksometri ir lēti! - 40 minūšu brauciens no lidostas līdz pat hotelim jums nemaksās vairāk par 10-15 eiro. Šādi braucieni lielākajās Eiropas pilsētās varētu maksāt pat 100…

Tomēr ieteicams savu galamērķi izprintēt (vai vismaz rādīt telefonā) gan angļu valodā, gan ķīniešu valodā. Tas tā – ne visi šoferi pārzina angliskos nosaukumus un arī angļu valodu vispār. Tāpat, ja rādīsiet abus nosaukumus, tad izvairīsieties no situācijas, kad jūs aizvedīs citur un teiks, ka tas taču ir norādītais galamērķis – vismaz citā valodā! Tāpat – izmantojiet tikai oficiālus taksometrus, jo, tāpat kā visur citur pasaulē, arī Ķīnā darbojas veikli cilvēki, kas gatavi aizvest tūristus par vismaz divas reizes augstāku cenu.

Ātrvilcienu satiksme ir lieliska – un tā strādā nevainojami! - Ķīnā ir vairāk ātrvilcienu sliežu nekā visā citā pasaulē kopā. Vilcieni, kas "lido" pa šīm sliedēm ir ātri, ērti un viegli izmantojami. Arī biļetes iegādāties ir gana viegli – pašās lielajās vilcienu stacijās vienmēr jābūt vismaz vienam biļešu klerkam, kas pārzina angļu valodu – un tas arī ir norādīts uz lodziņiem. Biļešu cenas ir zemas, tāpēc apsveriet iespēju nepirkt lētākās, bet gan pirmās klases biļetes

Ātrvilcienos ir drošības kontrole - Lai iekāptu ātrvilcienā, ir jāiziet minimāla drošības kontrole – taču uz to ik pa laikam var būt rindas, tāpēc ieplāno savu braucienu tā, lai neatskrien pēdējā brīdī. Tāpat, ņem vērā, ka visas stacijas ir milzīgas – tāpat kā lidostas – kas nozīmē, ka būs jāpatērē laiks, lai atrastu savu īsto vilcienu.

P.S. Tualetes stacijās labāk neizmantot, jo tās ir primitīvas un netīras…

Ne visi tūristu punkti ir pieejami ar sabiedrisko transportu - Lai arī liktos loģiski, ka visur vajadzētu varēt nokļūt ar sabiedrisko transportu – tā neliekas vietējai varai. Un līdz ar to, tā arī nav. Rēķinies ar to, ka būs jāizsauc taksis vai jāiet ar kājām!

Viesnīcu cenas ir zemas, īpaši salīdzinot ar Eiropu un ASV. - Īpaši šīs atšķirības var just augstāko klašu viesnīcās – nereti tur var atrast numuriņu pat par 200 eiro. Jā, jā, tādu pašu, kas Eiropā maksātu 3 reizes dārgāk!

Ķīnas iedzīvotāji ir ļoti izpalīdzīgi - Protams, viss ir atkarīgs no tā, kādus cilvēkus satiksi, kur paliksi un kā uzvedīsies pats, taču ir novērots, ka ja vien cilvēkam vajag palīdzību, ķīnieši to neatteiks – pat piedāvās. Tomēr var paiet kāds brītiņš, kamēr atradīsi kādu, kas prot angļu valodu!